Latvijā arvien vairāk ģimeņu cenšas iegūt savu ģerboni

2 komentāri

Vairāk nekā 100 dzimtu Latvijā ir oficiāli izveidojušas savus ģerboņus. Tā Latvijā ir visai jauna tradīcija, jo mūsu valstī pirmais ģimenes ģerbonis oficiāli piereģistrēts tikai pirms 19 gadiem. Tagad visi ģerboņi ir apkopoti vienā divu grāmatu izdevumā.

“Atslēga tā ir, kas bija pirms īres nama no 1882. gada. Mums arī ir saglabājusies šā nama slēdzene.” Mārtiņš Ruciņš skaidro savas dzimtas ģerbonī iekļautos simbolus. Viņš jau piektajā paaudzē ir īres nama saimnieks Rīgā.

“Gailis ir tas, kas mūs modina, kas mūs aicina, virza motivē.” Ruciņu ģimenes ģerboni viņš izveidoja pirms sešiem gadiem, bet vismaz gads pagāja, izvēloties ģerboņa simbolus. Dzimtas ģerbonī apkopots svarīgākais.

“Kas mēs esam dzimtā, kāpēc mēs esam tādi, kas mūs raksturo, un radās vēlēšanās to visu, šos dzimtas svarīgākos punktus izlikt ģerbonī, kas ir kā paliekoša vērtība,” saka Mārtiņš Ruciņš.

Dzimtu ģerboņi ir ar vairāku simtu gadu vēsturi. Vispirms tas bija veids, kā bruņinieki sevi identificēja, tāpēc arī ģerboņos ir vairogi.

“Ģerbonis aizstāv pret pasauli, viņš arī vieno.” Mākslas vēsturniece Ramona Umblija skaidro, ka dzimtu ģerboņi teju jau no paša to rašanās brīža bija kas vairāk nekā augstdzimušo atšķiršanās zīme. Tos izmantoja amatnieki un citi pilsoņi, kuriem bija spēcīga dzimta.

“Tas ir pilnīgs aizspriedums, varbūt arī nezināšana šobrīd cilvēkiem, kam liekas, ka tiem, kam zilas asinis, vai tiem, kam ir muižniecība pamatā, ka tie var pretendēt. Nē, tā tas nav,” norāda Ramona Umblija.

Kuršu ķoniņu Peniķu dzimtas ģerbonis ir neoficiāli senākais Latvijā. Visus ģerboņus Latvijā oficiāli apstiprina Heraldikas komisija, kas pirmo dzimtas ģerboni iegrāmatoja vien 2001. gadā.

”Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” projekta vadītāja Jekaterina Belokoņa norāda, ka pirmo reizi Latvijā ir izdota ģimeņu ģerboņu apkopojums. Tas ir divu grāmatu izdevums, kur ir apkopoti ģerboņi un to saimnieku vēsture: “Viena grāmata ir ļoti zinātniska, teorētiska, ļoti strukturēta. Tur ir ģerboņa apraksts un ir heraldiskā terminoloģijas vārdnīca. Otrā grāmata ir ar pavisam citādāku valodu, tā ir uz jūtām un emocijām balstīta, it kā būtu paviesojušies 60 dažādās vietās un pašķirstījuši 60 dažādus albumus.”

Dzimtas ģerbonim ir oficiāls statuss. Ikviena ģimene, kas to iegūst, to drīkst izmantot oficiāliem mērķiem. Līdz vasaras vidum Latvijā bija 104 šādi personīgie ģerboņi.