Latvija apņēmusies līdz 2030.gadam ierobežot siltumnīcefektu gāzu emisijas pieaugumu

Pievienot komentāru
Latvija apņēmusies līdz 2030.gadam ierobežot siltumnīcefektu gāzu emisijas pieaugumu
LAURIS VĪKSNE, F64

Pirmdien, 23.septembrī, mūsu valsti klimata rīcības samitā Ņujorkā pārstāvēs Valsts prezidents Egils Levits, kā arī vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).

Latvija vēlētos jau 2050. gadā būt klimatneitrāla valsts jeb tāda, kuras saimnieciskā darbība neatstātu negatīvu ietekmi uz klimatu.

Pieaudzis nokrišņu apjoms, turklāt tie kļuvuši nevienmērīgi un ekstrēmāki, ziemā ir mazāk sniega, vasarā negaidīti pārsteidz plūdi, tie ir daži no piemēriem, kurus, lai raksturotu pie mums vidē jau redzamās izmaiņas, min Pūce.

“Lai ko mēs darītu Latvijā, ja nav kopīgas pasaules valstu vienošanās par to, kā to mazināt, tie efekti tikai pieaugs,” saka Pūce.

Klimata rīcības samitā Ņujorkā mērķis ir palielināt valstu ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā pēc Parīzes nolīguma, kura parakstītāji apņēmās noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu vismaz divu grādu robežās. Kā zināms, par izstāšanos no līguma paziņojušas Savienotās valstis.

“Eiropas Savienības valstis savā ziņā ir labvēlīgākā situācijā, jo mums faktiski ir apstiprināti mērķi uz 2030. gadu, kas pārsniedz Parīzes nolīguma mērķus. Ja mēs viņus izpildīsim – Latvijai pie tā ir nopietni jāstrādā, tas mums ir izaicinājums – tad mēs faktiski augstākās ambīcijas būsim izpildījuši salīdzinājumā ar to, kas Parīzē bija paredzēts,” skaidro Pūce.

Šobrīd Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam ierobežot siltumnīcefektu gāzu emisijas pieaugumu par 6%, salīdzinot ar 2005.gadu.

“Būs vajadzīgi papildu pasākumi un būs arī jāvienojas par jauniem mērķiem,” bilst Pūce.

Starp tiem varētu būt plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana, ēku energoefektivitātes paaugstināšana, mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu skaita palielināšana, precīza minerālmēslojuma lietošanas un stingrākas prasības kūtsmēslu uzglabāšanai. Paralēli jārūpējas par mežu kopējās platības nesamazināšanos.

“Latvijas pievienošanās šo ambiciozo valstu grupai ir svaigs fenomens, protams, cerība mirs pēdējā, ka sekos arī darbi,” saka biedrības “Latvijas zemes draugi” vadītājs Jānis Ulme un uzsver, ka saskaņā ar klimata zinātnieku teikto, klimata neitralitāti vajadzētu sasniegt vēl ātrāk – jau 2040. gadā.

“Klimata sistēma var arī sabrukt un sākties tas, ko sauc par lavīnveida klimata pārmaiņām. Var sabrukt visa prognozējamā cilvēka dzīves un sabiedrības dzīves eksistēšana,” saka Ulme.

Sekojot zviedru skolnieces Grētas Tunbergas piemēram, sarosījušies arī Latvijas jaunieši. Viņi atzīst, no vienas puses cīņa pret klimata pārmaiņām kļuvusi par modes lietu, no otras – jauniešu zināšanas kļuvušas plašākas.

Lasi vēlJaunieši Rīgā dodas gājienā, lai pievērstu uzmanību klimata problēmām

Tā piemēram, “Fridays For Future Latvia” kustības pārstāvis Jēkabs Rasnačs norāda: “Es šķiroju atkritumus un pēc iespējas mazāk lietoju gaļu uzturā, esmu veģetārietis un cenšos izmantot vairākas reizes dažādus papīrus.”

Jaunieši par vides jautājumiem uzrunā ne tikai vienaudžus skolās, bet arī valsts augstākās amatpersonas.

Aktīvisti uzsver – jauniešu viedokli nedrīkst “paslaucīt zem tepiķa”, jo tieši viņi būs tie, kuri vistiešāk saskarsies ar klimata pārmaiņām.