Latvijā akūti trūkst lētu un kvalitatīvu īres dzīvokļu. Vai šī problēma tiks risināta?

10 komentāri

Lētu īres dzīvokļu trūkums Latvijā, īpaši galvaspilsētā, kavē ekonomikas izaugsmi un pat veicina iedzīvotāju aizbraukšanu uz citām valstīm, tā secinājuši Latvijas ekonomiku pētījušie starptautiskie eksperti.

Tāpēc Latvija tiek mudināta mainīt mājokļu politiku. Viens no ierosinājumiem ir, piemēram, īpašumu attīstītājiem uzlikt pienākumu daļu jauno ēku dzīvokļu izīrēt, nevis visu pārdot. Ekonomikas ministrija tik radikālam solim nav gatava un iecerējusi iet citu ceļu.

Lētu un kvalitatīvu īres dzīvokļu pieejamība Latvijā sevišķi svarīga ir tiem cilvēkiem, kuri nevar atļauties iegādāties mājokli paši savā īpašumā. Taču pārlieku sarežģītā būvatļaujas procedūra un īres likums kavē privāto īres namu celtniecību, savukārt valsts subsidēto sociālie dzīvokļu skaits ir gaužām nepietiekams – tādu ir tikai 1% no visiem mājokļiem Latvijā.

Īres tirgus Latvijā nav attīstīts. Īrētos dzīvokļos dzīvo vien 13% mājsaimniecību, turpretī vidējais rādītājs OECD valstīs ir krietni augstāks – 24%. Ekonomikas ministrijā īres mājokļu trūkumu skaidro ar faktu, ka nav notikusi īres namu būvniecība. No jauna uzbūvētajās mājās dzīvokļi tiek pārdoti. OECD eksperti norāda, ka situāciju par labu varētu vērst, ja valsts par pienākumu nekustamo īpašumu attīstītajiem uzliktu daļu no dzīvokļiem nodot īrei, nevis pārdot. Ekonomikas ministrija gan to ieviest negrasās.

Mārtiņš Auders
Ekonomikas ministrijas mājokļu politikas Departamenta direktors

Privātais tirgus nespēj to nodrošināt tādā adekvātā līmenī. Īres namu būvniecība daudzos gadījumos nenotiek, jo tā prognozējamā īres maksa pat pie labvēlīga regulējuma, viņa būtu vienalga cilvēkiem nepaceļama, tas nozīmē, ka to starpību vajadzētu piesubsidēt no valsts vai pašvaldības puses.

Kā norāda nekustamo īpašumu speciālisti, izīrētāji īres dzīvokļu cenas Rīgā tik tiešām mēdz neadekvāti uzskrūvēt. Jo ir pieprasījums pēc kvalitatīviem mājokļiem, taču tādu nav daudz.

Aldis Riekstiņš
Nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes loceklis

Viņi paskatās, ka īres cena tajā rajonā ir 400 vai 500 […], un domā – mans dzīvoklis tad jau arī tāpat maksās. Cilvēki vienkārši tīri emocionāli ceļ šo cenu, nemaz neiedziļinoties, vai šī cena ir adekvāta. Protams, ja piedāvājums ir mazs, un tā šobrīd ir, tad tā cena ir augstāka.

Dārgie īres dzīvokļi galvaspilsētā rada problēmu atrast mājokli cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, un, kā norāda OECD, tas ne vien kavē darbaspēka pārvietošanos uz Rīgu, bet arī veicina lauku iedzīvotāju aizbraukšanu uz citām valstīm. Kā celmlauzi iedzīvotāju noturēšanā var minēt Valmieru – tur pašvaldība par saviem līdzekļiem uzbūvējusi 3 īres namus.

Mārtiņš Auders
Ekonomikas ministrijas mājokļu politikas Departamenta direktors

Mazajās pašvaldības trauksmes sajūta ir lielāka, jo akūtāk izjūt darba spēka trūkumu un daudz vairāk cīnās par cilvēkiem, kas Latvijā šeit ir. Rīgai tas ir vairāk pašsaprotams process, ka visi dodas uz Rīgu darba meklējumos, bet arī Rīgai, ja tā vēlas būt konkurētspējīgā tādā globālā līmenī, tad jādomā, kā to iedzīvotāju skaitu palielināt.

Ekonomisti uzskata, ka ar ar vienotu pieeju – no valsts, pašvaldību un uzņēmēju puses, būvējot īres namus, emigrāciju varētu nobremzēt.

Dainis Gaišpuitis
SEB bankas ekonomists

Piemēram, Valmiera uzsūc apkārtējo novadu darbiniekus, arī Rīga to dara. Protams, ne vienmēr veiksmīgi, bet tas rada iespēju, ka cilvēki nepamet Latviju, bet paliek šeit. Protams, šī ekonomiskā izaugsmes atšķirība starp reģioniem pastāvēs, tas nozīmē, ka tās iedzīvotāju plūsmas notiks, bet būtu labi, ja mēs viņas spētu paši vadīt un pārdalīt pa Latviju.

Ekonomikas ministrija plāno šo problēmu risināt divos veidos – piesaistot pašvaldību un valsts līdzfinansējumu īres namu celtniecībai, kā arī pieņemot jauno īres likumu.

Tas paredzēs visu īres līgumu reģistrāciju zemesgrāmatā, turklāt izīrētājs varēs prasīt agrāk noslēgtos beztermiņa īres līgumus noslēgt uz laiku līdz desmit gadiem. Izīrētājs arī ātrāk un vieglāk varēs no mājokļa izlikt tos īrniekus, kuriem uzkrājušies parādi. Tas mudināšot investorus ieguldīt īres namos, jo būs mazāks risks negūt peļņu no īres dzīvokļiem.

Jaunais īres likums vēl jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai, taču ņemot vērā, ka pēc gada notiks parlamenta vēlēšanas, visticamāk, spēkā tas stāsies vien 2019. gadā.

TOP komentāri

  • Nu , jā

    Nu , jā

    Kā var būt lēti..... ja tik lieli īpašum un zemes nodokļi un vēl Vid sēž uz ,,astes,, ... gaida nu te brīnumu.... ha.
  • veiksme
  • lasitāja
    +4 +4 0

    lasitāja

    Pilnībā piekrītu, jo atbilst arī manai dzīves situācijai. Pelnu vidēji, varu dzīvošanā iztikt, bet hipotēku man nepacelt un maksāt neadekvātas summas privātizīrētājiem arī nevēlos. Normālie dzīves apstākļi (karstais ūdens, tualete dzīvoklī, centrālapkure) līdz ar to man nav pieejami, jo nebija atbilstošs dzīvoklis, ko savā laikā varētu privatizēt. :) Domāju, ka ar šo problēmu saskaras visi jaunieši, kas sāk savu dzīvi un iedzīvotāji no laukiem, kas meklē darbu Rīgā. Ja nav labi atalgota darba vai bagātu vecāku, tad... nebrīnos, ka rodas izvēle aizbraukt

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl