Latviešus uz dzimteni mēģinās atvilināt ar emocijām, ne cipariem

1 komentārs
Latviešus uz dzimteni mēģinās atvilināt ar emocijām, ne cipariem

Ik gadu no Latvijas emigrē apmēra 20 000 cilvēku, bet mūsu varas iestāžu mēģinājumi viņus atvilināt atpakaļ ar statistikas datiem vai darba solījumiem nav vainagojušies lieliem panākumiem. Tādēļ tagad Latvijas Institūts izlēmis izmēģināt emocionālo pieeju – cilvēkus atpakaļ aicināt ar sirdi un dvēseli nevis labas dzīves solījumiem.

Plakāti lidostā

Kampaņas sauklis ir ”Gribu tevi atpakaļ”, kas pārtapis arī par sociālo tīklu tēmturi. Latvijas Institūts aicina cilvēkus to izmantot pēc iespējas vairāk, kā arī pašiem veidot savus video ar aicinājumu draugiem un radiem atgriezties Latvijā, kurus izvietot sociālajos tīklos.

Tāpat no nākamās nedēļas Latvijas institūta mājaslapā būs pieejamas virtuālās pastkartītes, ko nosūtīt saviem radiem vai draugiem Anglijā vai citur pasaulē. Drīzumā varētu parādīties arī plakāti Rīgas lidostā.

Kampaņa bez budžeta

Institūtā cer, ka šī kampaņa kļūs par īstu tautas kustību.

“Šī emocionālā kustība ir tieši tamdēļ domāta, lai stiprinātu emocionālo saiti ar Latviju, lai cilvēki ārvalstīs zinātu, ka ne jau tāpat vienkārši mēs sūtām šo ziņu, ka mēs to darām no sirds. Skaļi paziņot savas emocijas – tā latvietim ir milzīga uzņemšanās,” uzsver Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga.

Šai kampaņai nav ne budžeta, ne termiņu – tā vietā Latvijas Institūts sola sadarboties ar visiem, kas izrādīs vēlmi. Aizbraucējus uzrunāt tas apņēmies tik ilgi, cik vien vajadzēs. ”Šis ir pats sākums lielākam procesam, kurš var ilgt pat piecus, varbūt pat desmit gadus,” atzīst Rozenberga.

Politiķi iegāž

Ar pirmo neveiksmi kampaņa gan saskārās jau savā pirmajā dienā. Laikraksts ”Diena” aptaujāja vairākus vadošus politiķus, kuru bērni dzīvo ārzemēs, piemēram, premjeru Māri Kučinski, Zaļo un zemnieku savienības līderi Augustu Brigmani un Vienotības priekšsēdētāju Andri Piebalgu. Un viņi atzina, ka negrasās aicināt savas atvases atgriezties dzimtenē.

Rozenberga gan politiķus par to nekritizē. Viņasprāt, neesot nekas slikts, ja jauni cilvēki kādu laiku dzīvo un gūst pieredzi ārzemēs. Galvenais esot, lai viņi nezaudē saikni ar Latviju un vai nu kādreiz tomēr pārceļas atpakaļ uz dzimteni, vai kā citādi dod artavu valsts attīstībai, piemēram dibinot šeit biznesu.

Video