Latviešu bērnu sekmes britu skolās ir atkarīgas no ģimenes izglītības prestiža, pauž Šadurskis

23 komentāri
Latviešu bērnu sekmes britu skolās ir atkarīgas no ģimenes izglītības prestiža, pauž Šadurskis

Uz Lielbritāniju emigrējušo latviešu bērniem ir grūtības ar latviešu valodu – lielai daļai ir grūtības lasīt latviski. Tāpat nereti ārzemēs dzīvojošie bērni, kuru ģimenēs runā latviski, atpaliek no citiem angļu bērniem mācībās, jo viņiem nav viegli uztvert mācību vielu. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, viesojoties Lielbritānijā, paudis viedokli, ka vislielākajā mērā latviešu bērnu sekmes angļu skolā ir atkarīgas no ģimenes.

24. janvārī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis tikās ar diasporas latviešiem Londonā, Latvijas vēstniecībā. Galvenais brauciena mērķis bija dalība Pasaules izglītības forumā Londonā, tā ietvaros arī tika apmeklēta pasaules lielākā izglītības informācijas un tehnoloģiju izstāde “BETT 2017”.

Uz tikšanos bija ieradies kupls apmeklētāju pulks, tika apspriestas izglītības aktualitātes Latvijā un latviešu valodas mācīšanas iespējas Anglijā dzīvojošo latviešu bērniem, tautieši tika aicināti atgriezties, uzsverot, ka Latvijā ir nepieciešamas darbarokas, īpaši IT nozarē un celtniecībā. Daudz tika uzdoti jautājumi par dažādām latviešus interesējušām tēmā, plašāka diskusija izraisījās par to, cik rezultatīva ir latviešu valodas mācīšana latviešu bērniem.

Olga Cara, izglītības institūta UCL vecākā pētniece, interesējās par to, vai Latvijā ir kāds plāns, kā integrēt tos latviešu bērnus, kuri varbūt vēlētos atgriezties Latvijā, taču latviešu valodu zina vāji vai nemaz.

Latviešu bērniem sliktāki rezultāti mācībās nekā angļu bērniem

Olga Cara nesen ir veikusi pētījumu to bērnu, kuru dzimtā valoda ir atzīmēta kā latviešu valoda, sasniegumiem mācībās. Tie izrādījušies uz pusi sliktāki par to bērnu sasniegumiem, kuriem dzimtā valoda ir angļu. Gan pamatskolā, gan vēlāk vidusskolā.

Kurš palīdzēs latviešu bērniem?

“Patlaban situācija ir tāda, ka Apvienotajā Karalistē valodu grupu ir ļoti daudz, pašvaldības mēģina ko darīt, bet nevar fokusēties tieši uz latviešiem. Varbūt tikai tad var, ja latviešu ir ļoti daudz,” pauž Olga Cara.

“Sanāk tā, ka jūs sapņojat par cilvēku un bērnu atgriešanos Latvijā, bet viņi ir tā paaudze, kas ir izkritusi izglītības sistēmai te, Anglijā, cauri. Atbraucot uz Latviju, viņi arī tur nevarēs integrēties. Viņi nav īsti piederīgi ne šeit, ne arī Latvijā,” problēmu izgaismo Olga Cara.

Otra sāpīga tēma ir par latviešu skoliņām. Pētniece ir novērojusi, ka bieži vien skoliņās ir dilemma, vai bērniem mācīt, piemēram, ģeogrāfiju, latviešu kultūru, latviešu tradīcijas, bet to darīt angliski, lai bērni labāk saprastu, vai to pašu ģeogrāfiju mācīt latviski.

“Arvien vairāk ir to bērnu, kuriem latviešu valoda nāk ar grūtībām, arvien mazāk ir to bērnu, kuri latviski runā principā lielāko daļu ģimenē pavadītā laika. Tā ir reāla situācija skoliņās – kas ir svarīgāks, valoda vai latviskās vides zināšanas?” jautā pētniece.

Tas, kādas ir bērna sekmes, atkarīgs no ģimenes, pauž Šadurskis

Skaidras atbildes uz pētnieces Olgas Caras jautājumiem izglītības ministram Kārlim Šadurskim nav. “Es patiesībā nemaz nezinu, ko atbildēt,” runājot par sliktajām mācību sekmēm, atklāti atzīst ministrs.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis:

“Man šķiet, ka tas ir ļoti lielā mērā atkarīgs no izglītības prestiža ģimenē. Bērnam, protams, sākumā ir grūtāk, ja latviešu valoda viņam ir dzimtā un angļu valoda ir piemācīta svešvaloda. Ja sāk šajā līmenī, tad ir jāpanāk [pārējie bērni klasē – red.]. Taču, ja izglītības prestiža līmenis ģimenē ir augsts, tad domāju, viņš panāks pārējos bērnus klasē. Ja nē – tad ne. Un mēs taču zinām, ka mums ļoti dažādi cilvēki devušies trimdā,”

Šadurskis uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai pusaudzis vai pieaugušais cilvēks, ja reiz izlemtu atgriezties Latvijā, nebūtu tur svešs.

“Lai ir tā, ka viņam kaut kas ir tajā dvēselē aizķēries, ka tā ir tomēr sava zeme. Protams, būs daudz kaut kas sākumā nesaprotams, jo dzīvesveids ir citāds. Nu, kaut vai tas, ka mašīnas brauc pa “pareizo” pusi. Man šķiet, ka to var izdarīt. Protams, valoda un kaut kas no latviskā, vēsture, tautas tradīcijas… Ir taču bezgala jauki aizvest bērnu uz Dziesmu svētkiem. Mans Austrālijas brālēns, kas nekad nebija bijis Latvijā, atbrauca uz Dziesmu svētkiem. Un pateica – es atbraucu kā austrālietis, bet tagad es jūtos kā latvietis! Tā kā – kaut kur caur šīm kultūras tradīcijām iedot tik daudz, lai durvis paliek vaļā,” sacīja Šadurskis.

Realitātē liela daļa bērnu vispār nav spējīgi lasīt latviešu valodā

Tiekoties ar latviešu skoliņu skolotājiem Lielbritānijā, ministram stāstīts, ka 80 vai 90% latviešu uzskatot, ka bērniem vajadzētu zināt latviešu valodu sarunvalodas līmenī, pavisam nedaudz esot to, kuri uzskata, ka bērniem būtu nepieciešams perfekti pārvaldīt latviešu valodu.

Savukārt latviešu skoliņas apmeklē knapi 10%. “Starp vēlamo un realitāti ir milzīga atšķirība,” secina ministrs. Kā vienu no iespējām papildināt bērnu valodas zināšanas Kārlis Šadurskis iesaka bērnu vasaras nometnes Latvijā, taču tās daudziem Anglijā dzīvojošajiem bērniem nav pieejamas, jo, kā zināms, britu skolās mācību gads ir daudz garāks, un bērni skolu kavēt nedrīkst.

Vēl tikšanās laikā tika aizrādīts, ka latviešu skoliņām domātie mācību materiāli saturiski ir Anglijā dzimušajiem bērniem nesaprotami, jo balstīti uz latviskiem simboliem un emocijām. Izglītības un Kultūras ministrijas rīko dažādus konkursus, taču piedāvātās eseju tēmas varbūt skan skaisti, taču emociju līmenī bērnus neuzrunā. Un tas bērnus atgrūž, jo viņiem šķiet, ka Latvija ir tāda pavisam garlaicīga zeme. Šiem bērniem nekad nebūs tāds valodas līmenis, lai varētu lasīt latviešu grāmatas, jo realitātē liela daļa bērnu vispār nav spējīgi lasīt latviešu valodā, it sevišķi tie, kuri latviešu skoliņas neapmeklē vai kuru vecāki nepievērš īpašu uzmanību latviešu valodas mācīšanai.

23 komentāri