Latvieši un krievi. Kā mēs atšķiramies?

2 komentāri

Latvijā jau izsenis latviešu un krievu jautājums bijis aktuāls, bet kas ir tas, kas šķeļ un kas vieno latviešus un krievus centās noskaidrot TV3 jaunais raidījums “Kāpēc viņi dara tā”.

Latvijas Radio 1 raidījumu vadītājs Aidis Tomsons ir latvietis, bet viņa sieva Tatjana ir krievu tautības pārstāve. Aidis atklāj, ka, iepazīstoties ar sievu, bijis grūti viņu pierunāt runāt latviski, tāpēc abi sazinājušies krieviski, bet nu ģimenē virsroku tomēr ņēmis latviskais un latviešu valoda.

TV3 raidījumu vadītājam Jānim Krēvicam krievi asociējas, pirmkārt, ar Krievijas estrādes dziedātāju Allu Pugačovu, kura ar vilcienu ierodas Rīgā un tiek sagaidīta ar “miljons sārtām rozēm”. Tāpat, viņaprāt, krieviem raksturīgs borščs, šņabis, vobla un pirts. Arī Jomas iela Jūrmalā nereti tiek saistīta krieviem. Bet tās tomēr ir klišējas, jo šādu priekšstatu rada tie cilvēki, kas no Maskavas un Pēterburgas ierodas Latvijā.

Valodniece, publiciste un politiķe Janīna Kursīte-Pakule norāda, ka krievi, tāpat kā latvieši, ir dažādi un tos nav iespējams “salikt vienā maisā”.

Janīna Kursīte-Pakule
Latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe (NA)

“Krievi, tāpat kā latvieši Latvijā, ir dažādi un [viņus] vienā maisā nav iespējams salikt. Cita lieta ir, ka stereotipi ir pastāvējuši kopš pastāv, manuprāt, cilvēce, un stereotipi ir kā tādi atbalsta laukumi, tādi spilgti, uz kā emociju brīžos izpausties.”

Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēja un valodniece Dite Liepa norāda, ka latvietim vienmēr svarīgi bijis, lai ar viņu runātu latviešu valodā un, gadiem ejot, jaunā paaudze ar to tiek galā arvien veiksmīgāk.

Dite Liepa
LU pasniedzēja un valodniece

“Latvietim ir svarīgi, lai ar viņu runā latviešu valodā. Te arī ir divi aspekti. Vēsturiskais, ka tos, kas negrib un kuri nav vēlējušies, mēs visticamāk nepāraudzināsim, un vai tas vispār ir mūsu uzdevums. Savukārt par jauno paaudzi es varu teikt, ka situācija ir ļoti uzlabojusies. To liecina gan pētījumi un dati, kā arī praktiskais lietojums.”

Sociologs Arnis Kaktiņš ir pētījis, ko galu galā latvieši domā par krieviem, un socioloģiskajos pētījumos atklājies, ka gan latvieši, gan krievi ļoti labi spēj līdzāspastāvēt. Vienīgais, kas katrus četrus gadus cenšas sanaidot latviešus un krievus, ir politiķi un politikās partijas.

Arnis Kaktiņš
Sociologs

“Mēs ļoti labi šeit sadzīvojam, un to mēs zinām no ikdienas prakses. Mēs nevaram teikt, ka uz ielām notiktu kaut kādi incidenti vai izteikti nacionāla līmeņa konflikti. Mēs zinām, kā tas viss strādā – politiķi to ekspluatē un uz katrām vēlēšanām mēģina atgādināt par senajiem aizvainojumiem. Protams, ka ir cilvēki, kas uz to “pavelkas”, bet mēs apzināmies, ka tas ir rituāls, kurš tiek izpildīts uz katrām vēlēšanām.”

Daļa Latvijā dzīvojošo krievu norāda, ka, aizbraucot uz Krieviju, viņus ļoti labi var atšķirt tur mītošo cilvēku vidū. Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir izveidojies manāms akcents, kuru krievi spēj atpazīt jau pēc pirmajām frāzēm.

Katram latvietim ir savi lauki, jo latvieši ir zemnieku tauta. Latvietis mīl savu zemi un tautiskumu, un tas obligāti jāapliecina ar dalību tautas deju kolektīvā vai dziedot korī. Dziesmu un deju svētki katram latvietim ir svēta lieta, savukārt, noslēguma koncerta apmeklēšana – prestiža lieta.

Tomēr latviešiem ir kas tāds, kas spēj vienot gan krievus, gan latviešus, un tas ir Maestro Raimonds Pauls. Viņa mūzika ir tikpat populāra Krievijā, cik Latvijā. Arī dziedātāja Laima Vaikule un aktrise Agata Muceniece Krievijā ir izpelnījušās īpašu lomu. Pēdējā laikā populārs ir kļuvis arī basketbolists Jānis Timma. Tiesa gan, viņš Krievijā vairāk zināms nevis ar saviem sasniegumiem sportā, bet gan savas sievas dziedātājas Annas Sedokovas dēļ.

Lai noskaidrotu, ko latvieši domā par krieviem, TV3 komanda devās uz Daugavpili, jo tā tiek uzskatīta par kosmopolītiskāko pilsētu Latvijā.

Krievu acīs latvietis vairāk līdzinās vācietim un no slāvu kultūras Latvijā sastopams nav praktiski nekas. Mūsu tradicionālo ēdienu vidū ir gan sautēti kāposti, gan desiņas, gan alus. Viena no latviešu nacionālajām īpašībām ir visas iespējamās produkcijas kūpināšana.

Režisors Dmitrijs Petrenko norāda, ka latviešos sakņojas tikai viņiem piemītošs, unikāls kods – Padomju kods.

Dmitrijs Petrenko
Režisors

“Ir Padomju kods, jo tā ir īpaša estētika, citas vērtības, citas problēmas – viss, kas saistīts ar deficītu, ļaunumu, ar pārspīlētu bērnu mīlestību. Tā ir kaut kāda cita kultūra, citas vērtības. Tas ir laikmets. Bet latviešu, krievu vai ukraiņu kods, manuprāt, neeksistē.”

Daugavpils Poļu ģimnāzijas absolvents un aktīvs jaunietis Jorens Dobkevičs ir pārliecināts, ka latviešus no krieviem šķir tikai valoda, jo abiem ir vienādas problēmas – vakcinācija, valdība utt.

Jorens Dobkevičs
Daugavpils Poļu ģimnāzijas absolvents, aktīvs jaunietis

“Sabiedrības šķirošana visbiežāk nāk no kaut kādām valsts institūcijām un kaut kādiem integrācijas projektiem. Godīgi sakot, Jūs atbraucat uz Daugavpili filmēt raidījumu, kas mums daugavpiliešiem ir kaut kas nenormāls. Kāpēc mums vispār ir jādomā par to, vai mēs šķirojam sabiedrību.”

Iedzīvotājiem gan šķiet, ka primāri krievi atšķiras ar to, ko viņi ēd un kas viņiem mugurā. Tipiskākais stereotips – krievi velk tikai “Adidas” firmas treniņtērpus. Savukārt, Latvijā dzīvojoši krievi, tāpat kā latvieši, iedzīvotājus iedala divās daļās – “normālie” latvieši un “ne visai normālie” latvieši. Krievi latviešus raksturo kā dziedātājtautu, tāpat slavē latviešu kultūru, bet uzskata, ka tomēr vissvarīgākais ir cilvēka inteliģence, empātija un spēja atbalstīt, neatkarīgi no tautības.

Projektu ”Kāpēc viņi dara tā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Kāpēc viņi dara tā” saturu atbild producentu grupa  “Red Dot Media”.

2 komentāri