Komentāri

Savstarpējā valsts un pašvaldības iestāžu futbolā jau vairākus gadus īsti neviens neuzņemas atbildību par savulaik starp mājām izbūvētajām gaisvades līnijām. Tās visbiežāk kalpo dažādu sakaru, kā kabeļtelevīzijas vai interneta nodrošināšanai.

Laiks iet, infrastruktūra noveco, un nereti pat tiek atstāta novārtā. Visbiežāk skatu, ka no mājas uz māju stiepjas ne viens vien kabelis, novērojams mikrorajonos. Tas ir īsākais un lētākais ceļš, kas savulaik iets, lai komersanti varētu nodrošināt sakaru pakalpojumus. Šāds izpildījums, lai arī bojā skatu nav nelikumīgs.

Jāievēro vien būvnormatīvi, kas paredz, ka kabeļiem, ja to ir daudz jāveido viens paralēls kopums. Savienojumiem jāizmanto statnes uz jumtiem vai stiprinājumus pie sienām. Tie savukārt, jābūt, ne tuvāk par trim metriem no loga.

Noteikumi ir spēkā, ja pašvaldība nav lēmusi savādāk. Piemēram, Rīgā šāds pārvades veidu vairs nepieļauj.

Loģiski būtu, ka šāda informācija būtu būvvaldei, jo vadu izvilkšana ir jāsaskaņo. Līdz 2008. gadam tā arī bija, taču tad atbildību pārņēma Valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari”.

Inguss Vircavs
Rīgas Būvvaldes vadītājs

Tad, kad saprata, ka šis kartupelis nav garšīgs un nav ēdams, tad atdeva atpakaļ Būvvaldei, bez finansējumā, neskatoties uz visiem riskiem un nav mums informācijas, kam kabelis pieder un vai strādā.

Iedziļinoties problēmā LNT ziņas piedzīvoja to, ko mēdz dēvēt par futbolu, iesakot vērsties jau minētajā būvvaldē, Ekonomikas ministrijā, Satiksmes ministrijā, un jau minētajos Elektriskajos sakaros.

Atbildēt, kāpēc apgrūtināta informācijas aprite tur skaidrot nevēlējās, atrunājoties, ka jau divus gadus ar to nenodarbojas.

Satiksmes ministrijas deleģētais pārstāvis, gan uzskata, ka problēmām ar informācijas apriti nav jābūt.

Saskaņā ar galvaspilsētas būvvaldes vadītāju teikto, pirms kāda laika iestāde vērsusies pie Rīgā strādājošajiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem, lai tie sniedz informāciju par piederošajiem vadiem un kabeļiem. Atsaucība neliela. Neskatoties uz to, iet represīvo ceļu neesot ne naudas ne resursu, un tikai sliktā skata dēļ tos nedemontēs.

Ingus Vircavs
Rīgas būvvaldes vadītājs

Tur kur redzēsim, ka tiek apdraudēta drošība vai ēkas konstruktīvā noturība, vai kā vienai ēkai skurstenis bruka piestiprināta vada dēļ, ja tas komersants nebūs reaģējis un marķējis vadu, tad lai vaino pats sevi.

Pie tā saucamo jauno projektu ēkām šādas problēmas nav. Kabeļi būvējot jau savlaicīgi iestrādāti šahtās.

Vecajos mikrorajonos, ar to nevedas, aizsargjoslu turētāju dēļ.

Lai no šādām situācijām izvairītos, Eiropas Savienības līmenī plānots noteikt regulējumu, kas paredzēs kopīgas komunikāciju līnijas.

Tikmēr iepriekš izvilktie kabeļi šobrīd sapinušies dažādu iestāžu atbildībā un bezatbildībā. Visticamāk līdz brīdim, kad kaut kas atgadīsies.

Lasi vēl