Laikmeta liecinieki atminas Augusta puča notikumus Latvijā

0 Komentāru
Laikmeta liecinieki atminas Augusta puča notikumus Latvijā
AIVARS LIEPIŅŠ/F64

Jau 30 gadus dzīvojam patiesi brīvā valstī, par ko ilgi tika lolots sapnis, bet neviens pat iztēloties nespēja, ka PSRS impērijas gals pienāks vien dažu dienu laikā ar nemākulīga apvērsuma mēģinājumu, vēsta TV3 Ziņas.

1991. gada 19. augustā Latvija modās ar ziņu par notikumiem Maskavā – tur nakts laikā varu sagrābis grupējums, kas sevi sauc par Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju, Krimas vasarnīcā arestēts PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, un tas viss – lai nepieļautu Padomju Savienības žņauga atraisīšanos.

Latvijas Republikas Augstākā padome uzreiz nosauc šo grupējumu par nelikumīgu veidojumu, kuram nav teikšanas Latvijas teritorijā, tomēr Komunistiskās partijas paliekas Alfrēda Rubika personā tam pauž pilnu atbalstu.

Augusta pučs, kā zināms, izgāzās, bet šajā dienā pirms 30 gadiem tas vēl nebija skaidri zināms. Attīstības scenāriji varēja būt visdažādākie. Cilvēki atminas, ka valdījušas bailes un neziņa, un kā nu bez tā, jo pa Doma laukumu braukāja bruņutehnika.

Sagrābti sakaru līdzekļi, radio un televīzija, informāciju cilvēki saņem vien no slepena radio raidītāja Salaspilī – runāt un atcerēties par katru šo piesātināto dienu detaļu joprojām ir svarīgi, uzskata Nacionālajā vēstures muzejā, kas 19. augustā rīkoja diskusiju ar laikmeta lieciniekiem.

Mārtiņš Kaprāns, LU sociālās atmiņas pētnieks

“Mēs esam pieraduši domāt, ka 4. maijs tā diena, kad atguvām neatkarību, bet patiesībā, tieši pateicoties šim neveiksmīgajam apvērsumam 91. gadā, Latvija varēja uzsākt iepriekšējā režīma demontāžu.”

Demontāža burtiskā nozīmē – ar ikonisko Ļeņina pieminekļa krišanu Rīgas centrā un pēc tam arī citviet Latvijā.

Negaidīti strauji sapnis par brīvu valsti bija tik tiešām piepildījies.

“Ir jārunā, jāklausās un jācenšas sadzirdēt. Sadzirdēt, ka kaimiņos ir valstis, kur attīstība pēc puča nebija tik demokrātiska, domāju, Baltkrieviju un Krieviju. Jāmāk sadzirdēt šo cilvēku devums un loma,” pauda LU sociālās atmiņas pētnieks.

Arī tas, ka tagad, 30 gadus vēlāk, ar varu neapmierināti tūkstoši drīkst iziet ielās, lai paustu savu nostāju, ir brīvas valsts nopelns, atgādina pētnieks.
0 Komentāru