1 komentārs

Piecu Pierīgas novadu pārstāvji tikušies ar Zemkopības ministrijas ierēdņiem, lai apspriestu, kā cīnīties pret pēkšņi rudenī pārsteigušo plūdu atkārtošanos.

Pašvaldību vadītāji gan uzstāj, ka par pretplūdu pasākumiem būtu jārūpējas valstij, piešķirot tam finansējumu. Uz tikšanos uzaicinātie Zemkopības ministrijas pārstāvji ar vērienīgiem naudas solījumiem gan neaizrāvās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Domnieki ir izpētījuši, ka plūdu novēršanai nepieciešama upju un grāvju tīrīšana un padziļināšana. Finansējumu tam viņi cer sagaidīt no valsts.

Plūdi Latvijā biežāk novērojami tikai pavasarī, bet šogad tie vairākus novadus pārsteidza arī rudenī. Piemēram, Salaspils iedzīvotāja Aivara māja pēdējā pusgada laikā applūda pat trīs reizes. Pēdējoreiz ūdens jau skalojies pāri palodzēm.

Salaspils iedzīvotājs Aivars Brūvers:
Tur jau tā visa lieta, ka tagad ir tikai tādi ziediņi. Ja nāks pavasarī lielie plūdi, kā viss tur aizsalst un ledi nodambējas, tas viss plusosies. Praktiski, ja tas tagad bija bez lediem, tad pavasarī varbūt būs dubultlielāki plūdi.

Viņš nav mierā ar skaidrojumiem, ka plūdos vainojams lietus, tādēļ, lai izdibinātu plūdu iemeslus, nolīdzis lidaparātu un nofilmējis redzēto. Kaut dažas aizdomīgas vietas samanījis, viņš atzīst, ka papētīt vajadzētu daudz pamatīgāk. Te gan jāpiebilst, ka Salaspilij kaimiņos esošā Stopiņu novada dome šādu pētījumu jau veikusi. Secinājumi nav iepriecinoši. Vairākas upes un notekgrāvji ir pamatīgi jāattīra un vietām jāpadziļina par 0,5 metriem.

Foto: LETAStopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs
Droši vien mums ir jāpieņem, ka plūdi ir kā dabisks process, bet tajā pašā laikā mums pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, lai viņi varētu būt droši savā dzīvesvietā.

Tādēļ piecas palu visbiežāk skartās Pierīgas pašvaldības centīsies vienoties par kopēju pretplūdu pasākumu plānu.

Foto: LETASalaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars
Tie (pretplūdu pasākumi) nevar notikt vienas pašvaldības teritorijā, ja upe tek caur piecu pašvaldību teritorijām. Un te arī tika minēts un pamatoti minēts, ka jebkāda veida būvniecības vai pretplūdu pasākumi vienā teritroijā atstāj iespaidu uz citu teritroju, piemēram, to applūdumu vēl vairāk palielinot.

TOP komentāri

  • Aigars-upes.lv
    0 0 0

    Aigars-upes.lv

    pareizi - nevar tīrīt vienā vietā nedomājot pat tālāko - zemāko. Tikai ko ieteiksiet ar Daugavu un jūru darīt!? Arī padziļināt?
    Jau pirms vairāk kā 100 gadiem Pēterburgas avīzes, latviski piebildīšu, rakstīja kas un kāpēc darāms. To paveica pēc 60 gadiem un ar Aivieksti ir puslīdz kārtībā.
    Man vienkārši žēl skatīties kā pašu cilvēki par muļķiem palikuši, un mīkstos krēslos apvēlušies vēl citiem galvu jauc. Pat ja būtu tā nauda padziļināšanai, tas ir īslaicīgs pasākums. Veltīgas pūles un tuvredzība.
    Tādi cilvēki valsti vada un izrādās arī pašvaldības!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl