Lai gan līdz simtgadei Likteņdārzs netiks pabeigts, tā veidotāji gatavojas krāšņam 10 gadu jubilejas koncertam

0 Komentāru

Nākammēnes apritēs 10 gadi kopš uzsākta Likteņdārza izveide. Lai gan jau ir skaidrs, ka šī valsts simtgadei veltītā dāvana netiks pabeigta laikā, tās autori gatavojas svinībām.

Tiesa gan, nevis 18. novembrī, bet 11. augustā, kad dārza amfiteātrī izskanēs krāšņs koncerts. Īstu svētku sajūtu piešķirot arī kāda dāvana, ko saņēmuši paši dārza veidotāji – īpašs Likteņdārza likums.

Ir skaidrs, ka 20. gadsimta totalitāro režīmu upuru piemiņai un Latvijas valsts simtgadei veltītais monumentālās ainavu arhitektūras ansamblis – Likteņdārzs iepriekš paredzētajā laikā pabeigts netiks. Tomēr Likteņdārza veidotāji uzsver, ka dāvanas vērtība nav mazinājusies.

Valda Auziņa
Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja

Dāvana ir izdevusies. Mūsuprāt, tāds mērītājs un kritērijs ir cilvēku skaits, kas katru gadu apmeklē Likteņdārzu. Jo katrs apmeklējums, katrs ieejas ziedojums, katrs cents, kas ienāk par stāvvietu, tas arvien pietuvina to sapni, ka Likteņdārzs tiks pabeigts.Likteņdārzs ir arī svarīgs kā process. Ļoti būtisks ir tieši tas tapšanas laiks.

Lai gan 18. novembrī grandiozā saulrieta baudīšana tam speciāli projektētajā amfiteātrī būs jāatliek uz citu gadu, Likteņdārza veidotāju komanda gatavojas citām – nu jau par tradīciju kļuvušām svinībām 11. augustā. Šogad svinama apaļa – 10 gadu jubileja kopš tika uzsākta vietas, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne veidošana. Krāšņajā koncertā varēs baudīt gan tautā jau iemīļotus skaņdarbus, gan šim notikumam īpaši rakstītus jaundarbus, ko komponē Raimonds Tiguls un Vestards Šimkus.

Vestards Šimkus
pianists

Simfoniskais orķestris taču spēj radīt ļoti grandiozu skanējumu, tādu episku skanējumu lielās līnijās. Un tanī pat laikā tur taču uzstājas daudzi atsevišķi mūziķi. Ikvienam no mums ir dvēsele, kas caur likteņa vārtiem ienāk šajā saulēun… Mūsu katra dvēsele ir cieši saistīta ar mūsu tautas dvēseli. Tad nu šī individuālā dvēsele būtu šie pavisam klusie, maigie, vienkāršie, latviešu tautasdziesmu intonācijās rakstītie elementi, un savukārt likteņa vārtu varenums būtu šis te simfoniskais orķestris, kas tur skanēs.

Darbs pie Likteņdārza pabeigšanas turpinās ik dienu. Tā radīšanai cilvēki palīdz katrs ar savu artavu. Piemēram, Šimkus 2011. gadā tam veltīja savu koncertu, no kura ziedoja visus ienākumus. Savukārt kāds Kokneses iedzīvotājs apmēram reizi mēnesī piesakās pļaut zāli. Viens no jaunumiem Likteņdārzā, piemēram, ir Austrālijas Daugavas Vanagu dāvana – pieci karogu masti un tajos plīvojošie Latvijas karogi. Jūlija sākumā saņemta vēl kāda dāvana – īpašs Likteņdārza likums.

Valda Auziņa
Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja

Likuma mērķis varbūt nav kaut ko mainīt, bet gan nostiprināt un aizsargāt visu to, kas jau līdz šim ir izdarīts. Lai padarītu to tādu nedalāmu, vienotu un dotu tam likuma aizsardzību.

 

Ainavu arhitektūras ansambļa autori ir gandarīti par pieņemto likumu, uzsver, ka pēc būtības nekas nemainīsies un sola tikpat cītīgi strādāt arī turpmāk. Lai gan dārzs jau ieņēmis skaidras aprises, darāmā aizvien netrūkst.

Desmit gadu laikā Likteņdārzā izdevies realizēt apmēram 70% no iecerētā. Tagad svarīgi ir pabeigt Lielā Kalna uzbērumu, lai to varētu arī apstādīt. Tieši šobrīd tas ir ļoti akūti, jo Likteņdārzā vairs nav neviena cita vieta, kur ziedotājiem stādīt savus piemiņas kokus.

Tāpat vēl nav izdevies pabeigt Likteņdārza sabiedrisko ēku, kuras būvniecībai savulaik naudu piešķīra Saeima. Kopumā līdz šim dārza izveidē ieguldīti vairāk nekā 2 miljoni eiro un pabeigšanai ir nepieciešams apmēram vēl pusotrs miljons.

 
0 Komentāru