Labklājības ministrija grib ļaut par virsstundām maksāt mazāk

2 komentāri

Labklājības ministrija virza izmaiņas Darba likumā, kas atvieglotu darbinieku atlaišanu un uz pusi samazinātu piemaksas par virsstundām. Darba devēji, kuri šādas izmaiņas centušies “izlobēt” jau gadiem ilgi, tās apsveic kā Latvijas konkurētspēju uzlabojošas. Tikmēr arodbiedrības ir kategoriski pret.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās izmaiņas Darba likumā paredz daudzus jaunievedumus, tomēr visvairāk uzmanības piesaistījuši divi ierosinājumi – pirmkārt, ministrija grib ļaut atlaist arodbiedrību biedrus arī bez to piekrišanas. Otrkārt likuma grozījumi paredz, ka par pirmajām divām virsstundām katru dienu, kad tādas tiek strādātas, piemaksa turpmāk būs tikai 50% no pamatlikmes, nevis visi 100% kā līdz šim. Ministrija uzskata, ka tas uzlabošot konkurenci darba tirgū.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Šis jautājums ir par darba tiesisko attiecību uzlabojumu, lai veicinātu darba devēju interesi nodarbināt vairāk cilvēku. Vai, ja dodas eksporta tirgos, lai būtu konkurētspējīgi tīri izmaksu ziņā,” saka Labklājības ministrijas pārstāve Ineta Vjakse.

Ministrija neslēpj, ka iedvesma nākusi no sociālajiem partneriem, kas pārstāv darba devējus – Ārvalstu investoru padomes un Latvijas Darba devēju konfederācijas. Tās līdzīgus grozījumus centušās panākt jau 2012. gadā. Darba devēji uzstāj, ka, piemēram, samazinot virsstundu piemaksas, Latvijas uzņēmēji tikai nonāktu vienlīdzīgā situācijā ar konkurentiem Lietuvā un Igaunijā, kur virsstundas jau tiek apmaksātas šādā kārtībā. Turklāt tas varētu būt izdevīgi arī pašiem darba ņēmējiem.

“Nav noslēpums, kad tik liela piemaksa daudziem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmējiem nav finansiāli paceļama. Kā es teicu, mazie un vidējie uzņēmumi virsstundas neapmaksā vispār,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Andris Alksnis.

Arodbiedrības gan šādus argumentus kategoriski noraida – ne jau virsstundas, bet nodokļu slogs un birokrātija, traucē darba devējiem konkurēt starptautiskajā tirgū.

“Pilnīgi pietiek mums atvērt EK dienesta ziņojumu, paskatīties, kas traucē mūsu konkurētspēju, tad mēs redzam, ka jautājums par virsstundām, par darbinieku atlaišanu, tie nebūt nav pat pirmajā desmitniekā šie jautājumi,” teic Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Labklājības ministrija gan ļauj saprast, ka nemaz tik stingri nepastāv par pašas virzītajiem jaunievedumiem. “Ja neizdosies panākt vienošanos, tad būs jāmeklē cits risinājums. Šobrīd tas ir tāds piedāvājums diskusijām,” norāda Vjakse.

Iebildumus izraisījusi arī ierosme ļaut atlaist uzņēmumu darbiniekus, kuri ir arodbiedrību biedri, bez arodbiedrību piekrišanas. Ministrija un darba devēji norāda, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur šāda atļauja jālūdz. Savukārt arodbiedrības atbild – kad atlaišana ir pamatota, tās nemaz arī neiebilst.

TOP komentāri

  • Aivis
    +1 +1 0

    Aivis

    Es doma ka par virstundam nav ko vispar maksat,tas vairos so biezo pidaru naudas maka biezumu ,ta jau neko negrib maksat..
  • Nu re

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl