37 komentāri

Daudzi Latvijā satraukušies par lauksaimnieku praksi īsi pirms labības nokulšanas laukus miglot ar raundapu. Tas satur glifosātu, kas atzīts par vēzi izraisošu vielu, un visā Eiropas Savienībā pašlaik notiek diskusijas, vai šo vielu aizliegt. Tikmēr pašmāju lauksaimnieki un uzraudzības dienesti neko bīstamu glifosāta izmantošanā nesaskata.

Taču, kamēr Brisele vēl nav lēmusi, ar šo vielu lauksaimnieki turpina miglot labības laukus arī tepat Latvijā. Tas tiek darīts, lai starp graudaugiem iznīcinātu nezāles un būtu vieglāka labības kulšana.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Laukos nezāles nebija, jūlija vidū pēkšņi izauga, balanda, vietām kumele, arī vārpata, lai nezāles iznīcinātu, lai tas nenonāktu salmos un graudos, 10 dienas pirms ražas novākšanas šo preparātu ir atļauts lietot,” atklāj biedrības ”Zemnieku Saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Glifosāts ir populārākais nezāļu iznīcināšanas līdzeklis, ko izmanto graudaugu audzēšanā visā pasaulē. Šī ķimikālija ir vairāku desmitu herbicīdu sastāvā, no kuriem plašāk lietotais ir raundaps. Pasaules Veselības organizācija pirms diviem gadiem glifosātu atzina par kancerogēnu un ievietoja vēža izraisītājvielu sarakstā. Arī Eiropas Savienības līmenī tiek lauzti šķēpi, vai glifosāts būtu aizliedzams.

Tomēr daudzi iedzīvotāji sociālajos tīklos pauž satraukumu, vai glifosāta smidzināšana tik neilgi pirms labības novākšanas nav kaitīga veselībai. Valsts augu aizsardzības dienests ik gadu veic glifosāta monitoringu graudos un uzskata, – ap šīs ķimikālijas kaitīgo ietekmi ir sacelta nepamatota ažiotāža.

Tikai vienu reizi maksimālais pieļaujamais glifosāta atliekvielu daudzums – 10 miligrami un kilogramu – graudos pārsniegts, par to lauksaimnieks saņēmis sodu. Tikmēr ķīmiķi apgalvo, ka jāanalizē būtu arī šīs vielas izplatība vidē un gaisā, ko ieelpo apkārtējie cilvēki.

Foto: Zane Bitere / LETA

”Glifosāts ir iespējami kancerogēns, tas ir ne jau par tiem, kas ēd graudus, bet par tiem, kas viņus audzē un tiem, kas dzīvo tuvumā. Un atkal – ja mēs runājam, ka normas netiek pārsniegtas, mēs runājam par normām tieši pārtikā, mēs nerunājam par normām, gaisā, mēs nerunājam par vidi un tiem cilvēkiem, kas ar to ir strādājuši,” norāda Vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska.

Pirms pāris gadiem veikti pētījumi apliecina, ka glifosāta atliekas atrodamas lielā daļā cilvēku organismu arī Latvijā. Vai no apkārtējās vides, graudaugu produktu lietošanas, piemēram, alus vai maizes, tik sīku pētījumu nav.

Rudenī Eiropas Parlamentam būs vēlreiz jālemj, vai glifosātu atstāt atļauto vielu sarakstā. Šobrīd tiek veikti no ražotājiem neatkarīgi pētījumi, savukārt politiķi saskaras gan ar spēcīgu spiedienu no pesticīdu ražotājiem un lauksaimniekiem, gan arī vides aizstāvjiem.

TOP komentāri

  • Oskars
    +39 +35 -4

    Oskars

    Ir kapitālisms, biedri ! Tāpēc turiet mutes un rijiet, ko jums padod galdā ! Neaizmirstiet, ka par jūsu indēšanu vesela zemnieku kategorija vēl SAŅEM SUBSĪDIJAS !
  • patiesiba
    +36 +34 -2

    patiesiba

    Meza cukas ari spragst no miglotiem graudiem jo vinas parvietojoties pa tirumiem un nezin kur ir miglots un kur ne.Cik ilgi PVD stastis cilvekiem pasakas.Cik ilgi naudas del mus indes Krutie Zemnieki,nesaprotot ka inde savus bernus ,mazbernus.
  • Daina Asmus
    +37 +33 -4

    Daina Asmus

    Nedomāju,ka vēlos ēst maizi,pankūkas,pīrāgus,ja graudus miglo ar raundapu. Savā dārzā pirms gadiem padsmit muļķības dēļ migloju gārsu. Tajā vietā joprojām aug tikai sūnas.Lai man nemēģina iestāstīt,ka tas ir nekaitīgs pēc 10 vai 20 dienām! Un rapšu eļļa?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl