Kurzemes purvos lielā sparā rit lielogu dzērveņu lasīšana; vajadzīgi palīgi

10 komentāri

Kurzemes purvos patlaban pilnā sparā notiek dzērveņu lasīšana. Palīgā tiek aicināti arī pilsētnieki.

Lielogu dzērveņu audzētājas no Brocēnu novada Aina Muša šogad gan ar ražu, gan ar ogu lielumu ir apmierināta. Arī laikapstākļi šogad dzērvenēm bija labvēlīgas.

“Tā visu laiku salnas nav bijušas, jālej nav bijis. Mēs lejam pret salnām, protams, gan pavasarī, gan rudenī. Tāpēc dīķi ir abās pusēs. Puse laukā lejas no vienas puses, otra – no otras. Tas ir pret salnām, uzaudzē ledus kārtiņu virsū, tad neapsalst tās,” stāsta zemnieku saimniecības ”Dzērvenīte A” saimniece Aina Muša.

Lasīt ogas saimniecībā brauc vairāki dzērveņu lasītāji dienā. Ir tādi, kas dienas laikā salasa 200 litrus un pat vairāk. Viena no viņiem ir Ilonija no Saldus.

“Protams, vakarā tu esi piekusis, bet man liekas, tas ir tāda relaksēšanās… Ja tu te atnāc, tu esi viens pats, viens pats ar dabu. Tu lasi, un vienkārši tukša galva ir. No ikdienas steigas tu atnāc, nevajag nekādu spa, es pat pateiktu,” bilst Ilonija.

Cilvēki te patiešām brauc ne tikai vērtīgo ogu dēļ, bet arī šā miera dēļ. Ir dzirdama tikai viena skaņa, kad dzērvenītes iekrīt spainī. Bet ir arī tādi, kas uz purvu ierodas ekskursijā. Hertas kundze šogad nosvinējusi 90 gadu jubileju un uz purvu pagaršot ogas viņu atvedusi mazmeita Inga ar mazmazdēlu Kristeru. Hertas kundzei tās ļoti iet pie sirds.

“Nu kā tad negaršo! Dzērvenes ēdu no mazotnes. Skraidīju pa purvu… Ak, kungs, kādi purvi nav izskraidīti ar mammu,” saka Hertas kundze.

Lielogu dzērvenēm ir vairākas šķirnes, un arī garša nedaudz atšķiras, konstatē Hertas kundze.

Ja laiks ļaus, lielogu dzērvenēs varēs lasīt pat līdz Ziemassvētkiem, kā tas ir bijis pērn.

Ja jums ir apnikusi pilsētas burzma un ir vēlme pēc klusuma, vitamīniem un patīkami smeldzošas muguras, Kurzemes purvi jūs gaida. Divi hektāri te vēl nav nolasīti.