3 komentāri
Kur latviešiem iepazīties Anglijā un kāpēc leišus ar latviešiem nevar laist vienā “tusiņā”? Bērzes Strazdu izveidotāju stāsts

“Ļoti daudzi pāri nāk pie mums svinēt iepazīšanās jubilejas – divus, trīs, četrus gadus. Viņiem tiešām ir sanācis! Un ļoti daudzi ir ieguvuši jaunus draugus, Jāņos divas teltis ir “tusējušas” blakus, un nākamajos Jāņos viņi jau brauc kopā!” stāsta Bērzes Strazdu valdes locekle un projektu vadītāja Vera Antipova. Viņa pati arī ar savu nākamo vīru ir iepazinusies Anglijā, Bērzes Strazdu rīkotajos pasākumos. 11. februārī ar vērienu tiks svinēta Bērzes Strazdu piektā dzimšanas diena un Valentīna diena.

Līdzīgi domājoši jaunieši Anglijā sāk rīkot ballītes

Sākotnēji ballītes tika rīkotas tikai draugu lokā, taču cilvēki no malas drīkstēja nākt un pievienoties. Tā pamazām no mājas ballīšu organizēšanas viss izvērtās krietni nopietnāk, pirms pieciem gadiem tika uzaicināta pirmā grupa no Latvijas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tika braukāts pa daudzām Anglijas pilsētām, rīkojot latviešu diskotēkas, taču tad, kad tika noorganizēts Jāņu pasākums, nākusi nojausma, ka Anglijas latviešiem tas, ko viņi dara, ir vajadzīgs un ir jāpāriet profesionālā līmenī.

“Mūs nevar piesaistīt ne pie vienas vietas – rīkojam pasākumus tur, kur tas ģeogrāfiski ir izdevīgāk. Šobrīd tā ir Lestere, Anglijas vidiene. No Londonas viegli atbraukt, no Birmingemas arī. Nav mums tāda konkrēta kultūras nama, pirmos trīs gadus Korbijā bija, bet to nojauca,” stāsta Vera Antipova.

Kāpēc Bērzes Strazdi?

Neizbēgami pienāca brīdis, kad jaunajai kompānijai vajadzēja arī nosaukumu. “Puiši sēdēja un domāja, kā varētu nosaukt visu to ideju. Mums lielā cieņā bija Daugavas Vanagi, un es domāju – ne mēs esam tik liela, ne tik nopietna organizācija. Tad nu “nosaucāmies” par mazu putniņu, kas ir strazds. Savukārt Bērze ir maza upīte pie Dobeles. Mūsu Ģirts nāk no Dobeles, viņam uzreiz bija asociācija ar to upīti. Neesam Daugavas Vanagi, bet esam Bērzes Strazdi, un mēs esam vienmēr ”ķirsī” – tas ir mūsu moto!” stāsta Vera.

Apvienību Bērzes Strazdi aizsāka četri Anglijas latviešu aktīvisti – Vera Antipova, Ģirts Auziņš, Ģirts Lerhs un Toms Zeltiņš. Vēlāk organizācijai pievienojās Artūrs Šambars, dīdžejs no Latvijas Vents Feldmanis, Linda Burda un Sanita Lapkase. Šobrīd Ģirts, Toms un Linda ir reemigrējuši uz Latviju, tādēļ Bērzes Strazdu labdarības projekti un pasākumu producēšana Anglijā tiek koordinēta starp abām valstīm. Bērzes Strazdi ir latviešu diasporas bezpeļņas organizācija, līdzekļi tiek novirzīti gan labdarībai, gan nākamo pasākumu rīkošanai.

Viesmākslinieki no Latvijas

Parasti pasākumos uzstājas viesmākslinieki no Latvijas, vieni no biežākajiem viesiem ir Musiqq un Bermudu Divstūris, Transleiteris, bijuši arī Dzelzs Vilks, Tranzīts, Ex [da] Bass, Normunds Rutulis, Gacho, Dakota, Credo un citi. Mūziķiem tiek apmaksātas aviobiļetes, honorārs, nodrošināts transports, palikšana un ēšana. Tiek pat izvadāti ekskursijās.

Taču ne vienmēr tas, kas ir populārs Latvijā, “aiziet” arī Anglijā. “Piemēram, grupa Olas. Latvijā bija pilni naktsklubi, kad viņi uzstājās, bet atbrauca uz šejieni un vienkārši neaizgāja, laikam tā inovācija vēl līdz Anglijai nebija atnākusi. Man sirds plīsa, kad Ivo Fomins atbrauca, viņš ir fantastisks mākslinieks! Un atnāk tikai 50 cilvēki, un tu nesaproti, kāpēc tik maz. Viņš ir mūsu bērnības laika roka zvaigzne, nezinu, vai nu laikapstākļi vai kas, un vienkārši neaiziet pasākums,” bēdājas projektu vadītāja.

Parasti uz pasākumu ierodas ap 200-300 latviešiem, tādēļ vairs nevar atļauties eksperimentēt ar māksliniekiem, jāaicina tikai tos, par kuriem skaidrs, ka aizies.

FOTO! Bērzes Strazdu ballītes!

Dons un gripa

Pagājušajā gadā Anglijā klīda baumas, ka Dona koncerts ticis atcelts, jo nav pirktas biļetes iepriekšpārdošanā. Taču Vera apgalvo, ka tās esot pilnīgas muļķības – “Dons neatbrauca, jo saslima ar gripu. Bija jāuzstājas mūsu četru gadu jubilejā, bet viņš ņēma un saslima! Un radās situācija, no kuras vienmēr bijām baidījušies, un vēl nekad nebija ar mums notikusi situācija, kad mākslinieks vienkārši neatbrauc! Bet tādai “pirmajai” grūtajai reizei vienmēr jābūt. Protams, mēs atdevām naudu par biļetēm tiem, kuri gribēja tikai Donu. Taču pasākums notika, visi, kuri atnāca, bija priecīgi un apmierināti,” stāsta Bērzes Strazdu vadītāja.

Britu likumi nosaka, ka nauda par biļeti ir jāatdod gadījumos, ja tiem mainīta pasākuma programma, piemēram, mākslinieki vai vieta.

90% latviešu mūzika un jautrība līdz pat rītam

Bērzes Strazdu rīkotajos pasākumos dīdžejs spēlē 90% latviešu mūziku. “Tas var būt Raimonda Paula popūrijs, tie var būt kādi no jaunajiem hītiem, cilvēki droši var nākt un pasūtīt visu, ko viņi vēlas. Tik dažādas vecuma grupas nāk uz mūsu pasākumiem!

Atnāk piecdesmitgadīgs pārītis un grib izdejoties, mēs nevaram likt klubu mūziku un koncentrēties tikai uz jauniešiem. Ja skan Eolika, visi dejo, jauni un veci. Vecie tā gurnus kustina, kad skan Gacho, tas ir kaut kas pilnīgi neprātīgs, kas notiek Strazdu tusiņos!

Cilvēki “pavelkas”, un mēs arī kā organizatori iesaistāmies, lecam un taisām visādas atrakcijas un spēles, lai cilvēkiem ir interesanti! Taisām arī iepazīšanās spēles un rotaļas, lai ir forši, lai nav tā, ka atnāc uz naktsklubu, ielien savā stūrī, izdzer kokteili un aizej mājās.”

Ballītes parasti notiek no plkst. 20.00 līdz 3.00 rītā, kas arī ir ilgākais, cik ilgi Lielbritānijā vispār pasākums drīkst notikt. Tautieši ballēties sabrauc gan ar saviem auto, gan ar sabiedrisko transportu, paliek viesnīcās pārnakšņot, un nākamajā dienā brauc mājās. Protams, tiek lietots arī alkohols.

“Nekas jau neatšķiras no tā, kā ballēšanās notiek Latvijā. Cilvēkiem ir dažādas problēmas, dažādi noskaņojumi, dažādi līmeņi, kā tur alkoholu. Ir angļu apsardzes firma, tie puiši neiet un neskaidrojas, ja tu apdraudi citus vai dari ko tādu, ko nevajadzētu darīt, tad ej ārā!” Vera Antipova stāsta, ka parasti tautieši uz ballītēm nebrauc vienatnē, bet gan kopā ar draugiem, un tieši draugi ir tie, kuri parūpējas viens par otru, tādēļ organizatoriem nav nācies nevienu nest ārā no zāles.

Ja jūt, ka briest kautiņš, tad uzreiz tiek ziņots organizatoriem un apsardzei, konflikti tiek risināti uzreiz. “Jāņos ir sarežģītāk, tur ir gandrīz 4000 cilvēku un, kamēr tā informācija atnāk, tikmēr jau paspējuši viens otru aiz matiem arī paraut.

Tomēr man liekas, ka Anglijā latvieši nav tik nadzīgi uz kautiņiem kā Latvijā. Cilvēki pārdomā divreiz, neriskē.

Ja kādas lielākas domstarpības, tad iesaistās policija, vainīgos aizved prom.” Ar policiju Lielbritānijā joki ir mazi, jo, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, par krimināla rakstura pārkāpumiem var pavisam vienkārši izraidīt no valsts.

Latviešus un lietuviešus kopā ballēties laist nedrīkst

Pārsvarā latviešu pasākumus apmeklē tikai latvieši, cittautieši ir tad, ja nu kādam tā ir otrā pusīte. Vera Antipova neatceras gadījumu, kad, piemēram, būtu atbraucis bars ar poļiem un “tusētu” latviešu ballītē.

“Uz Jāņiem gadās, ka atbrauc kāda lietuviešu ģimene vai Latvijas krievi, kuriem tie Jāņi jānosvin. Pārsvarā visi ir ļoti draudzīgi, nav dzirdēts par konfliktiem. Es gan neriskētu “miksēt” kopā, taisīt Jāņus latviešiem kopā ar lietuviešiem. Nezinu, kāpēc, bet kaut kā tā agresija vairāk veidojas starp latviešiem un lietuviešiem, it sevišķi tad, kad tiek lietots alkohols. Tikai atbraucot uz Angliju uzzināju, ka lietuvietis var latvieti nosaukt par “zirgagalvu”, jo mums karte līdzīga zirga galvai, un ka latvietim tas ļoti sāp.

Citos naktsklubos esmu pat ļoti daudz redzējusi, kā lietuvieši sakasās ar latviešiem. Labāk tomēr kopā nelaist, lai lietuvieši rīko lietuviešiem, un mēs rīkosim latviešiem.

Atnāci viens? Nekādu problēmu, iepazīstināsim!

Atmosfēra latviešu pasākumos Anglijā vienmēr ir ļoti īpaša, cilvēki ir ļoti draudzīgi un atvērti, jo starp 65 miljoniem iedzīvotāju katrs satiktais latvietis jau šķiet kā ģimenes loceklis. Arī Bērzes Strazdu pasākumi nav izņēmums, var doties arī viens pats un pieteikties organizatoriem, ka vēlētos sameklēt pāri vai vienkārši kompāniju, lai nav visu vakaru jāstaigā vienam.

“Tāpēc ir mūsu Toms, kurš uzies un skatuves – klausieties, te mums ir meitene un viņa grib šovakar iepazīties ar puišiem!

Mēs arī esam taisījuši iepazīšanās spēles, it sevišķi Valentīna dienā, vienmēr cilvēkiem pavasaris galvā, un gribās kārtīgas izpriecas. Ir arī bijuši ļoti daudzi gadījumi, kad cilvēki iepazīstas un apprecas.

Kaut vai mans stāsts ar manu vīru, arī es esmu iepazinusies Strazdu pasākumā! Viņš sāka mest acis uz mani, nāca klāt pļāpāt, un nelika mani mierā vairākus pasākumus pēc kārtas. Un beigās – jā, viņš mani aizveda uz pirmo randiņu Parīzē!”

Lieli plāni labdarībai

Nozīmīga Bērzes Strazdu darbības joma ir arī labdarība, īpaši tiek gādāts par Latvijas bērniem speciālajās izglītības iestādēs.

“Mums ik pa brīdim piesakās kāda internātskoliņa. Kaut vai nupat no Drabešiem vai Latgales, no valsts attālākajiem nostūriem. Tās ir izglītības iestādes, kurām, piemēram, trūkst skolās tehniskais aprīkojums vai lietas mācību procesa nodrošināšanai. Brīžiem tiem bērniem nav normālas gultasveļas, apģērbs, nav pat briļļu, skolotāji iet un pērk no savām kabatām! Pašvaldībām acīmredzot trūkst līdzekļu un tās nevar palīdzēt. Mēs gribam, lai Anglijas latviešu savāktā un labdarībai paredzētā nauda tiktu tērēta Latvijā. Labāk mēs pērkam uz vietas Latvijā paši, lai tomēr nodokļi tiktu maksāti Latvijā, tā ir kaut neliela palīdzība no mūsu puses valstij kā tādai.”

TOP komentāri

  • valis
    +2 +2 0

    valis

    Malači, ka turaties un kopā! Tikai tā varēsiet uzturēt savu tautību un valodu, lai arī esat ārpus LV. Lai Jums sanāk viss, arī atgriešanās mājās -vismaz kaut kad!
  • Via
    0 0 0

    Via

    Es gan dodu prieksroku izpalidzigajiem un optimistiem Angliem. Man ir paverusies laimiga dzive par kuru nenopriecaties.
  • Valters
    0 0 0

    Valters

    Laba apņemšanās. Un kā ar pašiem angļiem- vēl latviešus pacieš?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl