“Krīze liek aizmirst par ambīcijām un iedomību”; atlaistie cilvēki darbu meklē vietās, ko iepriekš pat neapsvēra

11 komentāri

Līdz ar slēgtajām valsts robežām Latvijā nevar iebraukt viesstrādnieki un sezonas strādnieki. Zemnieki un uzņēmēji aicina šīm daudzajām vakancēm pieteikties tos vietējos Latvijas iedzīvotājus, kas pēdējo nedēļu laikā ir atbrīvoti no savām līdzšinējām darbavietām. Un daļa to tiešām jau arī dara.

Strādāšana zivju pārstrādes cehā vēl nesen ļoti daudziem būtu bijis pats pēdējais darbs, ko vispār vēlētos darīt. Taču tagad, līdz ar koronavīrusa izraisītajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, kad vairākās nozarēs ir audzis bezdarbs, cilvēki plēstin plēšas, lai tiktu strādāt zivju cehā.

Koronavīrusa dēļ, kad cilvēki masveidā iepērk konservēto zivju produkciju, Latvijā un eksporta tirgos pieprasījums pēc “Kaijas”/”Karavella” ražojumiem divu nedēļu laikā kāpis par 40%. Tas nozīmē strauju nepieciešamību pēc 90 jauniem darbiniekiem.

“Ja līdz tam pēdējo divu gadu laikā mums nebija interese no vietējiem cilvēkiem un aktīvi izmantojām viesstrādniekus no Ukrainas, gan jau sākām projektu ar Vjetnamu, tad pēdējās divās nedēļas situācija ir krasi mainījusies,” neslēpj SIA ”Karavella” valdes priekšsēdētājs.

Tagad pie zivju konservēšanas lentēm sēdušies no darba atbrīvotie Rīgas viesnīcu, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides un pat kultūras darbinieki. “Individuālā līmenī kā darba meklētāju skaits un aktivitāte ir ļoti liela. Dienā vismaz apmēram 100 vai 150 zvanu un e-pastu, ka cilvēki gribētu te sākt strādāt,” stāsta SIA ”Karavella” valdes priekšsēdētājs Andris Bite.

Šis esot pierādījums, ka Latvijas spēj iztikt pati ar savu darbaspēku. Par zivju likšanu konservu kārbās maksā sešus eiro stundā pirms nodokļu nomaksas, visas sociālās garantijas. Darbs iespējams divās maiņās. Zivju pārstrādes uzņēmums savā “Facebook” izteicis aicinājumu arī citiem uzņēmējiem.

“Uzņēmumiem no citām nozarēm, kam šobrīd ir daudz grūtāk, lai nevis šobrīd atbrīvo cilvēkus, bet uz laika periodu – viens vai divi mēneši – dod viņus mums, mēs par viņiem maksāsim algu, nodokļus. Palīdzēsim viņiem izdzīvot šo grūto periodu, un nodrošināsim sevi ar šobrīd nepieciešamo darbaspēku,” norāda Bite.

Arī zemniekus pārstāvošās organizācijas aicina atlaistos cilvēkus nevis kļūt par bezdarbniekiem, bet doties strādāt uz laukiem. Šobrīd, sezonas sākumā, dārzkopībā aktuālās vakances ar algu 400-500 eiro “uz rokas”. Kad vēlāk būs gaidāms intensīvāks darbs visās citās lauksaimniecības nozarēs, alga ap 800 vai 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

“Ja pēdējos gados bija ierasts Latvijas laukos redzēt sezonas viesstrādniekus no Ukrainas un Uzbekistānas, tad šogad diezgan droši var teikt, ka viņi šīs vakances neaizpildīs. Tāpēc mēs aicinām mūsu cilvēkus nekrist izmisumā, bet apsvērt domu par darbu laukos. Arī lauksaimnieki publicē savas vakances Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā,” atgādina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāve Māra Bučkovska.

Vairāki zemnieki Latvijā piedāvā arī bezmaksas dzīvesvietas. Un izrādās, ir pilsētnieki, kuri vairs nespēj atļauties īrēt dzīvokli Rīgā, un tiešām apsverot iespēju pārcelties uz laukiem.

“Mūsu zemniekiem, praktiski visiem, ir izveidotas dzīvesvietas saimniecībās. Dzīvošanai ir labi sadzīves apstākļi – ir mājiņas, ir virtuves, ir dušas, ir viss nepieciešamais, lai kādu laiku pārceltos uz laukiem, paelpotu svaigu gaisu, pastrādātu, nopelnītu,” stāsta Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Līdz šim Nodarbinātības Valsts aģentūrai 20 uzņēmumi paziņojuši par kolektīvo atlaišanu. Darbu zaudējuši vairāk nekā 3200 cilvēku. Vienlaikus, līdzīgi kā “Kaijas” gadījumā, ir arī citi uzņēmumi, kuriem tieši šobrīd vajadzīgi darbinieki. Lai abas puses savestu kopā, darbā iekārtošanas uzņēmums Eiropersonāls izveidojis vietni darbabirža.com. Tajā ir arī karte, kurā Latvijas reģionā, kādos uzņēmumos un amatos nepieciešamas darba rokas.