Komentāri

Akcijā “Eņģeļi pār Latviju” jau savākti vairāk nekā 28 000 eiro, taču tā ir tikai nedaudz vairāk kā desmitā daļa no summas, kas jāsavāc, lai palīdzētu 137 bērniem. Zvanu centrs turpina darboties arī ceturtdien un piektdien. Viens no “Eņģeļi pār Latviju” vēstnešiem ir septiņus gadus vecs rīdzinieks Kristers.

Kristers ir absolūts televīzijas cienītājs. Viņš zina visu raidījumu nosaukumus, atpazīst moderatorus, savā valodā lasa laika ziņas, izgatavo kartona mikrofonus un lielākā laime viņam ir visu pašam nofilmēt ar planšeti vai telefonu. Daudzi no malas pat nepamana, ka Kristeram ir autiskā spektra traucējumi. Un šodien ir grūti noticēt, ka pirms ABA terapijas uzsākšanas viņš nerunāja vispār. Bet tagad puika nepārtraukti papildina savu vārdu krājumu un mācās izteikt sava domas un vēlmes.

“Viņam to vārdu sasaista ar to darbību vai priekšmetu. Tā kā es turu krūzīti, un es viņam saku – dzert. Un viņam ir jāatkārto. Ja jau viņš pasaka kaut vai “dze”, viņš jau dabū. Pamazām trenē. Simts reizes, divsimt,” stāsta Kristera mamma Elīna.

Neskatoties uz autiskā spektra traucējumiem, Kristers gāja parastajā bērnu dārzā un šogad sāka mācības 1.klasē kopā ar citiem bērniem. Tas ir iespējams pateicoties asistentes palīdzībai.

“Visa tā panākuma atslēga bija arī tā normālā vide, ka viņam bija iespēja komunicēt ar bērniem. Būt kopā ar bērniem, kas ir ar tipisku attīstību, jo viņš mācās no tā piemēra. Arī tajā pašā ABA terapijā viņam tādu prasmi atdarināt,” min Kristera mamma Elīna.

Vēl viens lielais Kristera sasniegums – zēns uzņemts skolas tautas deju kolektīvā. Un dejošana viņam padodas lieliski.

Lai attīstītos, Kristeram jāturpina ABA terapijas nodarbības – vēlams vismaz trīs reizes nedēļā pa divām stundām. Pētījumi un Kristera vecāku pieredze rāda, ka šāda intensīva terapija dod ļoti labus rezultātus.

“Mēs ļoti trenējam viņā tās visas lietas, lai viņš varētu patstāvīgi dzīvot. Tās nākotnes vīzijas. Tās tāds sāpīga jautājums, jo ir kaut kādas dienas, kad Kristers atnāk mājās, un viņš atkal demonstrē kaut kāda jaunas prasmes, vai kaut ko dara, un tev ir tāda sajuta, ka liekas – tavs bērns izķepurosies. Ka ar viņu viss būs labi, ka viņš pabeigs skolu un varēs strādāt kādu darbu. Tad atkal kaut kas notiek, kas tevi atkal piespiež pie zemes,” bilst Kristera mamma Elīna.

Kristera ģimene gatava cīnīties par dēla nākotni, bet šajā posmā ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts.

Lasi vēl