5 komentāri

Pazudis bez pēdām. Šonedēļ nācās jau atkārtoti starptautiskajā meklēšanā izsludināt augusta sākumā Kiprā aizturēto Jūrmalgeitas korupcijas skandālā notiesāto uzņēmēju Germanu Milušu. Viņš turpina bēguļot, lai izvairītos no piecu gadu cietumsoda izciešanas Latvijā.

Milušam izdevās pamest Kipru, pateicoties šīs Eiropas Savienības valsts tiesas lēmumam viņu nepaturēt apcietinājumā, kamēr tiesa lemj, vai apmierināt Latvijas lūgumu noziedznieku izdot.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Lietas izskatīšana ieilga, jo Kipras tiesai radās šaubas, vai Latvijā bija ievērotas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, tā iepriekš sacīja Miluša advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Advokāte bija arī paudusi pārliecību, ka viņas klients ir apņēmības pilns likumpaklausīgi apmeklēt tiesas sēdes Kipras galvaspilsētā Nikosijā, lai censtos panākt, ka viņš Latvijai netiek izdots.

Taču Milušs, kā pazuda pirms desmit gadiem, neatnākot uz sprieduma pasludināšanu, tā ir pazudis arī tagad. Latvijas centieni panākt notiesātā izdošanu – izgāzušies.

Miluša lieta nav vienīgais plašu sabiedrisku rezonansi raisījušais gadījums, kas rada jautājumus par Latvijas spējām panākt personu izdošanu.

Aprīlī Čehijā tika aizturēts Latvijā notiesātais 13. janvāra grautiņu dalībnieks Ansis Ataols-Bērziņš. Taču prokuratūras centieni panākt viņa izdošanu līdz šim tā arī nav vainagojušies panākumiem. Čehijā joprojām turpinās tiesvedība par izdošanu.

Savukārt jau gadiem Austrijā dzīvo korupcijā apsūdzētais bijušais Muitas Kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs, kuram ir izdevies Austrijas tiesībsargājošās iestādes pārliecināt par savu slikto veselības stāvokli.

Austrija atkārtoti ir noraidījusi Latvijas lūgumu izdot tiesāšanai kukuļdošanas lietā apsūdzēto Vaškeviču.

Šādas Latvijas iestāžu neveiksmes vājina visu tieslietu sistēmu. To spiests atzīt Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Vēl nopietnākas pārdomas ir radušās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājam Ainaram Latkovskim. Viņaprāt, ir būtiski noskaidrot, vai prokuratūra, kas ir atbildīga par to, lai panāktu personu izdošanu, savus pienākumus neveic vien formāli.

Tikmēr pati Ģenerālprokuratūra ar savu sniegumu ir apmierināta.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos prokuratūra nosūtījusi 49 izdošanas lūgumus. Pērn – 120, no kuriem noraidīts viens lūgums. Taču, cik lūgumu izskatīšana noslēgusies veiksmīgi un cik personu izdošanu izdevies panākt, šādus datus prokuratūra nesniedz.

Kad LNT Ziņas prokuratūrā vērsās pirms mēneša, tā atbildēja, ka statistika drīzumā netiks apkopota.

“Ņemot vērā, ka atbildīgais prokurors ir atvaļinājumā un nodaļa jau tā strādā paaugstinātas intensitātes apstākļos, tuvākajā laikā minētie dati noteikti netiks apkopoti,” norādīja prokuratūrā. Bet šonedēļ prokuratūra informēja, ka dati vispār nebūs pieejami.

Klusē arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņš atteicās komentēt prokuratūras darbu personu izdošanas lietās, un runāt nebija gatavs arī neviens no ministra padotajiem.

Eiropas Savienības valstīs personu izdošanu regulē konvencija, bet ar valstīm ārpus bloka tiek slēgti divpusējie līgumi, kas paredz pienākumu veikt izdošanu. Tomēr, kā liecina prakse, starptautiskās vienošanās vēl negarantē, ka personas tiešām tiek izdotas.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atteicās sniegt viedokli par starptautisko sadarbību tieslietās.

Lai gūtu kādu priekšstatu par ģenerālprokuratūras veikumu personu izdošanā pati prokuratūra aicina vērsties policijā, kas ir atbildīga par personu konvojēšanu uz Latviju.

Policijas dati liecina, ka šī gada pirmajā pusē Latvijā no ārvalstīm nogādāti 57-i cilvēki, bet pagājušajā gadā – 124.

Taču policijas statistika nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu par prokuratūras darbu. Tas tāpēc, ka, saņemot izdošanas lūgumus, ārvalstu iestādes uzsāk izdošanas procesu, kas var būt arī ļoti garš. Līdz ar to ziņas par attiecīgajā laika posmā nosūtītajiem izdošanas lūgumiem nav salīdzināmas ar datiem par šajā laikā konvojētajām personām.

No atbilžu sniegšanas Ģenerālprokuratūrai gan neizdosies izvairīties. Amatpersonām būs jāsniedz paskaidrojumi Saeimas deputātiem. Ainars Latkovskis ir nolēmis sasaukt šim tematam veltītu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi, kurā tiktu vērtēta arī  ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbildība.

Kamēr jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, prokuratūra par savu darbu personu izdošanas lietās ir radījusi nožēlojamu iespaidu.

TOP komentāri

  • Vilnis Priede
    +1 +1 0

    Vilnis Priede

    Nahuj to cirku?
    Aiztureeja ....palaida valja. .
    Advokaate dievojas ka nekur nepazudis....
    Kada jega shim teatrim?
  • Graf de Bil
  • Vaškevičš
    0 0 0

    Vaškevičš

    Jūs mani smīdinat ?! Man ar Kalna Maijeru viss štokos ! Mans Astoņkājis rullē un es atpūšos.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl