1 komentārs
Kopš neatkarības atgūšanas skolu skaits Latvijā samazinājies par piektdaļu
F64

Kopš 1991./1992. mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997. mācību gadu, kad Latvijā reģistrēts lielākais skolu skaits, tas ir samazinājies pat par 30%, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

1991./1992. mācību gadā Latvijā darbojās 986 pašvaldību, valsts, privātās, dienas, vakara un speciālās skolas un Latvijā mācījās 340 273 skolēni. Vēl dažus gadus skolēnu skaits Latvijā auga, līdz 1996./1997. mācību gadā sasniedza 354 474 skolēnus un izglītības iestāžu skaits sasniedza maksimumu – 1112 skolas.

Lai gan neliels skolēnu skaita pieaugums tika fiksēts arī gadu pēc tam, skolu skaits, sākot ar 1997./1998. mācību gadu, sāka samazināties. Aptuveni desmit gadu laikā skolu skaits samazinājās par 130 iestādēm, 2008./2009. mācību gadā sasniedzot 982 izglītības iestādes. Pēc tam, iespējams, līdz ar ekonomisko krīzi sekoja straujš skolu skaita kritums, gada laikā skolu skaitam samazinoties par 105 vienībām. Skolēnu skaits tikmēr ruka pakāpeniski, 2009./2010. mācību gadā sasniedzot 234 845 skolēnus.

Skolēnu skaita kritums pieklusa 2013./2014. mācību gadā, sasniedzot 209 130 skolēnus, un turpmākos četrus gadus skolēnu skaits minimāli kāpis, šajā mācību gadā sasniedzot 215 109 skolēnus. Skolu skaits šajos gados samazinājies par 52, un šajā mācību gadā Latvijā darbojas 780 skolas.

Nākamajā mācību gadā skolu skaits vēl saruks, jo skolu tīkla optimizācija kopumā skars 59 izglītības iestādes, tostarp bērnudārzus.

Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.

Izskatot jautājumus par pašvaldības lēmuma saskaņošanu, IZM ņem vērā vairākus kritērijus, piemēram, izglītības iestādes darba kvalitāti, skolēnu mācību rezultātus un sekmības dinamiku un izglītības programmu piedāvājumu. Tiek arī izvērtēta izglītības pieejamība – sākumskola (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, transporta nodrošinājums, kā arī izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā (pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls). Svarīga ir arī iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētība un viedoklis, norādīja ministrijā.

Ja pašvaldības atsūtītais lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai slēgšanu ir nepilnīgs, IZM pieprasa papildu informāciju un iesniegtos dokumentus vērtē atkārtoti. Šādi gadījumi ir bijuši vairākkārt. Pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pašvaldības lēmums parasti tiek saskaņots.

IZM vairākkārt ir uzsvērusi, ka tikai matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai likvidēt izglītības iestādi. Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju, norāda ministrija.

TOP komentāri

  • @ivis_by
    +5 +5 0

    @ivis_by

    Tikai visādu deputātu, ierēdņu, padomnieku, padomnieku sekretāru, padomnieku sekretāra vietnieku, padomnieku sekretāra vietnieka vietnieku vietnieku , gan netrūkst, tikai pretēji skolām, aug pilnos apmēros. Ko darīt, lauku reģioni tiek katastrofiskā līmenī iznīcināti.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl