Kopš 2019. gada gandrīz uz pusi samazinājies “problemātisko” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaits Latvijā

0 Komentāru
Kopš 2019. gada gandrīz uz pusi samazinājies “problemātisko” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaits Latvijā
NATĀLIJA VALDNIECE, 900 SEKUNDES

Kopš 2019. gada gandrīz uz pusi samazinājies “problemātisko” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaits Latvijā, preses konferencē informēja Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvji.

2019. gadā VVD uzskaitē bija 58 šādas attīrīšanas iekārtas, bet pašlaik tādas ir palikušas 30.

Kā informēja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, 2020. gadā vidē novadīti aptuveni 191,7 miljoni kubikmetru notekūdeņu, kas ir līdzvērtīgs ūdens tilpums Usmas ezeram.

Lielāko daļu jeb aptuveni vienu ceturto daļu kopējā vidē novadītā notekūdeņu daudzuma rada Rīga.

Kā skaidroja Baklāne-Ansberga, lielāko ietekmi uz vidi rada nepietiekami attīrīti notekūdeņi. Tas var notikt, ja notekūdeņus vidē novada nelegāli, attīrīšanas iekārtas netiek darbinātas vai arī avāriju gadījumos.

Neattīrīti notekūdeņi vidē nonāk arī situācijās, kad stipra lietus laikā attīrīšanas iekārtas netiek galā ar notekūdeņu daudzumu un notiek tā dēvētās pārplūdes, kad notekūdeņi pa tiešo bez attīrīšanas tiek izvadīti vidē.

Kopumā VVD uzrauga aptuveni 1300 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas katra diennaktī novada 5 kubikmetrus notekūdeņu.

Pašlaik no tām 30 attīrīšanas iekārtas ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.

16 no tām ir pašvaldību un to uzņēmumu apsaimniekošanā, septiņas apsaimnieko ražošanas notekūdeņus, bet vēl septiņas – kurās ražošanas notekūdeņu dēļ traucēta sadzīves notekūdeņu attīrīšana.

Problēmas arī radot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāju neprecīzi iesniegtie dati. VVD veicot monitoringu, atklājis gadījumus, kad notikusi manipulācija ar datiem.

Kā informēja VVD vadītāja, valsts finansētā testēšana uzlabo situāciju un samazinās šādu gadījumu skaits.

Kopš 2020.gada valsts apmaksātā testēšana veikta 140 reizes, no tām šogad – 47 reizes.

Kā informēja Kompetenču centra par notekūdeņu atbilstošu apsaimniekošanu vadītāja, Latgales reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Inga Plociņa, šogad šādas pārbaudes ļāvušas konstatēt neatbilstības 29 objektos.

Tā rezultātā ierosināti divi administratīvā pārkāpuma procesi, četri objektu iekļauti problemātisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sarakstā, izdots viens brīdinājums par piespiedu izpildi un veiktas citas darbības, lai novērstu neatbilstības attīrīšanas iekārtu darbībā.

Lai iedzīvotājiem sniegtu iespējas iegūt informāciju par vides kvalitāti, kā arī pašvaldības nodrošināto komunālo pakalpojumu kvalitāti, kuru finansēšanā viņi piedalās, informācija par problemātiskajām attīrīšanas iekārtām pieejama publiski ikvienam VVD tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar VVD datiem, no problemātiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, 77% apsaimnieko pašvaldības vai to izveidotie komunālās saimniecības uzņēmumi, bet 23% – ražošanas uzņēmumi.

Lai arī kopumā problemātiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vidē novada aptuveni divus miljonus kubikmetru, kas ir aptuveni 1,4% no Latvijā kopumā gadā novadītajiem notekūdeņiem, to radītais vides piesārņojums negatīvi ietekmē vidi lokālā līmenī un Latvijā kopumā pasliktina virszemes ūdeņu kvalitāti, jo lielākā daļa no šīm problemātiskajām iekārtām savus notekūdeņus novada Latvijas upēs un ezeros.

LETA jau ziņoja, ka šodien notika VVD preses konference par notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitāti un būtiskākajiem konstatētajiem pārkāpumiem 2021. gadā Latvijā.

0 Komentāru