Koklētāji gatavojas vienam no skaistākajiem skolēnu dziesmu un deju svētku notikumiem – dižkoncertam

0 Komentāru

Viens no gaidītākajiem notikumiem šovasar – Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Skates uz tiem jau sākušās, un kolektīvi aktīvi gatavojas atlasēm.

Īpašs solās būs kokļu mūzikas dižkoncerts, tajā piedalīsies 400 koklētēju. Lai arī reiz jau kokļu mūzikas koncerts svētkos ir bijis, bet tik vērienīgi tas izskanēs pirmo reizi. Izrādās – kokle kā instruments kļūst arvien populārāks.

Rīgas Skolēnu pils Koklētāju ansamblis “Austriņa” dibināts pirms 39 gadiem. Tieši pēdējos gados kokles skanējuma burvība piesaistījusi arvien vairāk šī instrumenta spēlētājus, stāsta ansambļa vadītāja Iveta Tauriņa. Koklētājiem skates uz Dziesmu un deju svētkiem sāksies marta beigās, cītīgi tiek apgūts svētku repertuārs, taču Tauriņa norāda – bez īpaša satraukuma, ar vieglumu.

“Tas ir latviski, tas ir skaisti. Viņiem ir tā iespēja būt kopā mūzikas skaņās un tieši latviešu mūzikas skaņās,” saka ansambļa vadītāja.

Domājot par vasarā gaidāmo svētku repertuāru, tapuši arī vairāki jauni skaņdarbi koklei. Tos lielākoties rakstījuši komponisti, kuri paši ir koklētāji. Arī Iveta Tauriņa. Viņa norāda, tas ir ne vien latviskākais no instrumentiem, bet noteikti arī meditatīvakais. Kokli spēlējot, iespējams atslēgties no ārpasaules skrējiena un nonākt dziļākā kontaktā ar sevi.

“Bieži vien es arī mēģinājumos jūtu, ka dažs labs nepieslēdzas, jo viņš meditē, un tāpēc es saku, ka viņš ir aizgājis transā. Jo pēc mūsdienu mācību procesa, pēc visiem tiem mājas un pārbaudes darbiem, es domāju, visu laiku ir jāmeditē, ilgi, lai varētu atgriezties, saprast, ka tu īstenībā esi ļoti vērtīgs, ka ar atzīmēm tavai vērtībai nav nekāda sakara,” bilst  Tauriņa.

Tam piekrīt arī ansambļa vecākā kokles spēlētāja Jolanta. Meitenei ir 15 gadi, kokli viņa spēlē jau kopš sešu gadu vecuma.

“Tas ir atkarīgs no skaņdarba, jo grūtāks skaņdarbs, jo grūtāk atslābināties, bet, ja tikai akordi ir jāspēlē, tad var arī atslābt. Es uz šejieni atnācu tikai tāpēc, ka man bērnu dārzā skolotāja Iveta mācīja dziedāšanu, un tad viņa piedāvāja, es piekritu un tā es te spēlēju visu laiku, man ļoti patīk. Vispār esmu muzikāls cilvēks, arī korī dziedu un arī ar kori piedalīšos Dziesmu svētkos,” stāsta Jolanta.

“Austriņas” jaunākā dalībniece ir Elizabete. Viņa mācās 2.klasītē. Meitene ļoti cer tikt uz skolēnu dziesmu svētkiem, kas viņai būtu pirmie mūžā. “Ierosināja vecāki, jo viņi pateica, ka man kaut kas ir jāspēlē, tad viņi piedāvāja vijoli, bet es pateicu, ka gribu kokli spēlēt. Man patīk spēlēt kokli, jo daži skaņdarbi ir arī mīļi un maigi,” saka Elizabete.

Lai arī ansamblī ir krietni vairāk pārstāvētas meitenes, koklētāju ansambļa “Austriņa” dalībnieku Kristiānu tas nemulsina, vēl jo vairāk – kādreiz piedalījies arī citos pulciņos, tad tagad katru dienu pēc skolas nāk tikai uz koklēšanu: “Kaut ko gribējās spēlēt un mamma atrada kokli, tad es atnācu te un man iepatikās spēlēt. Tā kā es nāku diezgan bieži, es kokli neņemu līdzi uz mājām, man kokle stāv te, bet nu tā dažas reizes arī paņemu līdzi uz mājām.”

Savukārt ansambļa dalībniece Juta kokli spēlē ārkārtīgi izjusti,  viņa šo instrumentu, ar ko burtiski saaugusi, spēlē jau deviņus gadus. Un muzicējusi arī iepriekšējos dziesmu svētkos: “Pašā koklē man vissvarīgākais būtu tas, ka spēlējot kokli, es jūtos tik ļoti latviska, es jūtos tik piederīga šai valstij. Un tad ir brīži, piemēram, kad piedalījos pagājušajos dziesmu svētkos, kad es sajutos kā daļa no kaut kā tik liela un svarīga!”

Kokļu dižkoncerts,  kurā muzicēs 400 dalībnieku, izskanēs 9.jūlijā VEF kultūras pilī.

0 Komentāru