Ko par IZM plānu skolu tīkla sakārtošanai saka Pašvaldību savienība un pedagogu arodbiedrība?

1 komentārs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar jaunu plānu skolu tīkla reformēšanai Latvijā. Tas ir mēģinājums izglītības sistēmu uzlabot, bet vienlaikus nezaudēt mazās skolas mazapdzīvotajos reģionos.

Tiek piedāvāts izveidot četras reģionu grupas, un pilsētās un laukos noteikt dažādu minimālo skolēnu skaitu mācību iestādēs. Ir gan virkne jautājumu, kas jāatrisina, lai gala rezultātā skolēni saņemtu labu izglītību un skolotāji – labas algas.

Stājoties amatā, ministre Ilga Šuplinska (JKP) solīja pārskatīt skolu reformēšanas plānu, lai izglītības iestādes netiktu slēgtas “mehāniski”. Politiķe nākusi klajā ar piedāvājumu iedalīt četrus reģionu blokus ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem.

Šuplinska norāda: “Administratīvi teritoriālajā reformā pāreja uz 40 administratīvajām vienībām varētu tikt veidota pamatā ar vidējo izglītību, bet arī tur mums ir jārespektē reti apdzīvotas vietas, pierobeža, kas arī mūsu kartējumā no septiņiem teritoriāliem principiem ir pārveidots uz četriem.”

Viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Te ietilptu Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.

Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīga, kur minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300 bērnu apmērā – 25 skolēni klasē un divas paralēlklases, bet vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem.

Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas. Tādi paši nosacījumi būtu arī skolām, kas iekļautas pēdējā grupā. Tajā iekļautas teritorijas, kurās attālums līdz citai tuvākajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs klasēs šajā grupā būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji pieciem skolēniem vienā klasē.

“Skolai ir jāatsakās no modeļa, kurā 24 bērnus māca seši skolotāji uz 0,2. Mēs iesakām, ka tie ir divi, trīs skolotāji, kas strādā uz pilnu slodzi. Paredzam, ka tad viņu atdeve, kvalitāte ir lielāka, un skolotāja dzīves apmierinātības līmenis ir augstāks,” pauž Šuplinska.

Iecere nodota izvērtēšanai pašvaldībām. Pēc pirmreizējas iepazīšanas, Pašvaldību savienība šo plānu raksturo kā jēgpilnu.

Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure norāda: “Mūsu politika ir tāda, ka 1. līdz 6. klase, sākumskola, ir tuvāk dzīvesvietai. Ar šo saimes skolu tas tiek realizēts. Skolas ir kā filiāles. Finansējums tiek mainīts saimes skolām, un tiek noteiktas pedagogu likmes, nevis nauda seko skolēnam. Līdz ar to skolas var pastāvēt.”

Pedagogu arodbiedrībai radies jautājums, kā mazās skolas nodrošināt ar pedagogiem, kuri spētu mācīt vairāk nekā vienu priekšmetu.

“Ir jāsaprot, ka jaunie pedagogi, universāli, kas varēs mācīt visus mācību priekšmetus, augstskolas absolvēs 2024. gadā. Uz šodienu nav pietiekami profesionālā pilnveide, lai skaitliski mazāk skolotāju varētu mācīt 1.-4. klasei. Kā tiks nodrošināti profesionālās pilnveides kursi,” pauž LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Šis plāns nenozīmē, ka mazajām jeb saimes skolām nebūs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Ar tiem sīkāk ministrija iepazīstinās vasarā, bet jaunā kārtība stāties spēkā varētu nākamgad.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl