Klajā nācis unikāls pētījums par zobeniem, kādi senāk lietoti Latvijas teritorijā

Pievienot komentāru

Šajā nedēļā klajā nācis unikāls pētījums par zobeniem, kādi lietoti Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā līdz šim izsmeļošu pētījumu par šo jautājumu nav bijis.

Kā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pastāstīja pētījuma autors – arheologs Artūrs Tomsons, darbs pie pētījuma veikts aptuveni desmit gadu garumā.

Zobeni un to piederumi ir ļoti informatīvs arheoloģiskais avots, kas attiecīgā kontekstā paplašina izpratni par sava laikmeta politisko ģeogrāfiju, tirdzniecības un sakaru ceļiem, varas un amatniecības centriem, apbedīšanas tradīcijām, garīgajiem priekšstatiem.

Kā galvenais avots darbā izmantots arheoloģiskais materiāls no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, ietverot arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Kuldīgas novada muzeja, Liepājas muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latgales Kultūrvēstures muzeja, Talsu novada muzeja, Turaidas muzejrezervāta un Ventspils muzeja u.c. kolekcijas.

Apzinātas arī virkne Latvijas izcelsmes senlietu, kas mūsdienās atrodas citu valstu muzeju krātuvēs un glabājas Valsts Vēstures muzejā Maskavā, Valsts Ermitāžā Pēterburgā un Tartu Universitātes Arheoloģijas kabinetā.

Pētījumā kā avoti iekļauti arī zobenu fragmenti – rokturu daļas, asmeņu fragmenti, zobenu makstu uzgaļi, kas līdz šim retāk izpelnījušies pētnieku uzmanību. Atsevišķi aplūkoti ieraksti zobenu asmeņos, zobenu un to sastāvdaļu kalšanas tehnoloģijas, to imports un iespējamā gatavošana Latvijas teritorijā. Zobeni aplūkoti arī kā kuršu un Kurzemes skandināvu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu apbedīšanas tradīciju un attiecīgā laikmeta karotāju bruņojuma sastāvdaļa.

Arheologs Artūrs Tomsons studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kur 2012. gadā ieguvis vēstures doktora grādu arheoloģijā, aizstāvot promocijas darbu ”Divasmeņu zobeni Latvijas teritorijā 9.–13. gs.”, kas arī ir šīs monogrāfijas pamatā. Kopš 2007. gada strādā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, pašlaik ir LNVM Arheoloģijas nodaļas galvenais glabātājs. Vēsturei un arheoloģijai Artūrs Tomsons pievērsies jau skolas laikā. Kopumā piedalījies vairāk nekā 30 arheoloģiskajās ekspedīcijās, vadījis izrakumus Rīgas, Āraišu un Ludzas pilīs, Mežotnes senpilsētā, kā arī Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles viduslaiku kapsētā. Vairāk nekā 20 zinātnisku publikāciju autors. Brīvajā laikā nodarbojas ar senajām cīņām, organizē eksperimentālās arheoloģijas projektus.