“Katra loma, lai to labi nospēlētu, ir jāiemīļo.” Intervija ar aktieri Gunāru Placēnu

1 komentārs

Piektdien, 23. novembra vakarā aktieri, režisori, scenogrāfi un citi teātra profesionāļi pulcējas uz gada lielāko notikumu teātra dzīvē – “Spēlmaņu nakti”.

Kā ierasts, balvu pasniegšanas ceremonija tiek rīkota Latvijas teātra leģendas Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā. Šogad balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems Nacionālā teātra aktrise Māra Zemdega un Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns. Ar viņu pirms balvas saņemšanas tikās TV3 Ziņas.

Gunārs Placēns Dailes teātrī aizvadījis 68 gadus. Vasaras izskaņā viņš nosvinēja 91. jubileju, kas ļauj viņu dēvēt par Latvijā vecāko aizvien spēlējošo aktieri. Skatītāju sirdis viņš iekarojis ar sirsnīgām un pat komiskām lomām. Arī dzīvē Placēns mīl jokot un humora izjūtu augstu vērtē arī citos.

Gunārs Placēns
“Spēlmaņu nakts” mūža balvas ieguvējs

Humors man ir paticis vienmēr. Cilvēkam, kuram nav humora izjūtas, ar to ir grūti sarunāties vispār. Citreiz tu kādam kaut ko pasaki, un tur zemtekstā ir humors, bet tik nopietni pasaku, ka cilvēks to tā arī uztver. Tad man nākas skaidrot, ka tas bija joks, tas nebija nopietni.

Nozīmīgākās Placēna lomas teātrī ir Doktors Vatsons “Šerlokā Holmsā”, latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns izrādē “Lai top!”, taču par viņa spilgtāko veikumu atzīstama leģendārā Šveika loma 1961. gadā, Eduarda Smiļģa režijā. Tautā tā kļuva tik iemīļota, ka izrāde repertuārā turējās 15 gadus.

Placēns stāsta, ka, iestudējot komēdijas, nekad nesmejas par lugā ietvertajiem jokiem, bet prāto, kā ar konkrēto tekstu likt smieties skatītājiem.

“Kritika mani, kā saka, nav daudz aiztikusi. Nu, ko tad komēdijā tur izkritizēs daudz? Nu, traģēdijā tur var tvert un parādīt savu erudīciju kritizētājs un visu pārējo izanalizēt, man ar kritiku ir ļoti maz bijusi darīšana vispār,” stāsta Placēns.

Teātra zinātnieks Jānis Siliņš vērtē, ka Placēns spēks slēpjas dzīves harmonijā un optimismā, kas ļāvis profesionāli nodalīt skatuvi no privātās dzīves.

Jānis Siliņš
Teātra zinātnieks un kultūras pasākumu režisors

Viņš rada teātra spēles prieku, ko Ēvalds Valters raksturoja, ka teātris ir jautrība. Labā nozīmē – jautrība. Jo arī drāma, traģēdija aktierim tiek spēlēta ar absolūto prieku, nevis ar bezcerību, ar dusmām, ar naidu par to, kas tur ir tēlā ietverts. Tas, man liekas, Placēnu brīnišķīgi raksturo.

Gunārs Placēns saņems “Spēlmaņa nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Viņš gan uzsver, ka darba mūžs nebūt nav galā – jau drīz atkal jāspēlē.

“Katra loma, lai labi nospēlētu, viņa ir jāiemīļo. Aktierim jābūt ļoti lielai fantāzijai. Jo lielāka fantāzija, jo labāk,” saka Plācēns.
1 komentārs