1 komentārs

Kā zināms, demogrāfijas rādītāji ir slikti visā Eiropā. Un uz šī fona dzimstības statistika Latvijā izskatās pat tīri tā neko. Taču tas neko daudz nenozīmē, jo mūsu valstī dramatiski turpina samazināties sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā, – proti, to sieviešu skaits, kurām nākotnē varētu dzimt bērni.

Tā ir problēma, kuru, protams, ir grūti atrisināt. Taču vismaz daļējs risinājums varētu būt, – atbalsts kuplām ģimenēm, kurās dzimst trešie un ceturtie bērni.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Latvija var lepoties, ka pēdējos gados dzimstības rādītāji nedaudz, bet tomēr – kāpuši. Tiesa, nelielo dzimstības augšupeju nodrošinājis tieši otro, trešo un ceturto bērnu skaita pieaugums. Turpretī pirmdzimto skaits joprojām krīt.

Tas saistīts ar to, ka katru gadu par vairākiem tūkstošiem samazinās to sieviešu skaits, kurām viņi varētu dzimt. No šī brīža līdz 2030. gadam sieviešu daudzums reproduktīvajā vecumā būs samazinājies teju par ceturtdaļu. Daļa emigrē, bet otrs iemesls meklējams dzimstības bedrē, kas izveidojās 90. gados.

Jaundzimušo skaita kritums prognozējams vēl straujāks, – pat par trešdaļu. Pēc relatīva stabilitātes perioda, kad dzimušo skaits bijis teju nemainīgs, 2030. gadā Latvijā piedzims vairs tikai 14 000 bērnu.

Reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitam mazinoties, kritumu mazāk strauju varētu padarīt būtisks bērnu skaita pieaugums vienai sievietei. Pirms 10 gadiem trešie un nākamie bērni ģimenēs bija nepilni 15%, bet pērn – jau vairāk nekā 20%. Ar nosacījumu, ka šāda tendence turpinātos, situācija vairs nebūtu tik dramatiska.

Uz Eiropas fona Latvijā šobrīd vēl izskatās visai cerīgi. Pie mums vienai sievietei piedzimst vidēji 1,7 bērni, kas ir salīdzinoši daudz. Tiesa, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa, šim rādītājam jābūt virs divi. Eiropas Savienībā šādu koeficientu nesasniedz neviena valsts.

TV3 Ziņas tikās ar Ramānu ģimeni Līgatnē, kas savā ziņā ir kā paraugs, uz ko demogrāfijas bedrē grimstošajai Latvijai būtu jātiecas.

Indra un Jānis Ramāni

Es esmu vienīgais bērns ģimenē, Jānis ir no piecu bērnu ģimenes, kāzās es teicu, – nebūs ne viens, ne pieci. Šobrīd es vairs neesmu simtprocentīgi pārliecināta par to otro, bet tas, ka nebūs viens, to es visu mūžu esmu zinājusi. To, ka mums būs vairāk bērni tas bija skaidrs, ir četri. Visi gaidīti un rēķinoties ar to, ka varēsim dot to, ko varam dot – izglītot un visu pārējo.

Aprēķinot ģimenes budžetu, Ramāni nolēmuši, ka bērnu kopšanas atvaļinājums ir jāņem Jānim, jo tā kā pēc trešā bērna dzimšanas Indra pastrādāja vien īsu brīdi, viņai aprēķinātā māmiņalga bijusi niecīga. Tagad visa ģimene izbauda nedalītu kopā būšanu.

Jānis Ramāns

Nolēmām par šādu soli. Galu galā droši vien labi, jo es nezinu kā sieviņa varētu viena pati šajā posmā visus izvadāt, ņemot vērā bērnu daudzās intereses.

Ģimene dzīvo Līgatnē. Kā mazpilsētas plusu min drošību – var nebaidoties bērniem ļaut iet ārā spēlēties. Mīnuss, – daudz laika jāpavada ceļā, bērnus vadājot uz pulciņiem, kas Līgatnē nav pieejami.

Jānis Ramāns

Tas nekādā ziņā nav bijis valsts politikas nopelns, ka mums ir četri bērni, tas nav bijis nevienā brīdī motivējošs bet ir jauki, ja palīdz, piemēram, pašvaldība mācību gadu uzsākot, piemēram, zīmuļus, pildspalvas klades par to naudiņu varēja nopirkt. Varbūt ne tik daudz pabalsti mums ir tas galvenais, kā tiešām tā stabilitāte, ka mēs zinām, ka būs tas sociālais spilvens.

Sociologs Māris Brants skaidro, ka demogrāfiju primāri ietekmē lielie ekonomikas procesi.  Valsts iespēja ar īpašu atbalsta politiku uzlabot demogrāfisko situāciju ir krietni mazāka. Bērnu skaits ģimenēs lielākoties saistās ar nevis ar pabalstu apmēru, bet iekšzemes kopprodukta izmaiņām.

Māris Brants
Sociologs

Pabalsti nav primāri ietekmējošais faktors uz lēmumu radīt bērnus, es nesaku, ka tas faktors neatstāj nekādu ietekmi. Vairāk atstāj uz ne to bagātāko sabiedrības daļu iespaidu, bet ir citi faktori, kas noteikti ir nozīmīgāki – subjektīva stabilitātes sajūta, ka ir kaut kāds drošs periods bijis un tad nu šķiet, ka tā būs arī uz priekšu.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ir nemainīgs jaundzimušo skaits, bet sākot ar nākamajiem gadiem, jaundzimušo skats samazināsies līdz 2030. gadā dzims par 40% tiem mazāk nekā šobrīd.

Zane Vārpiņa
Demogrāfe, Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzēja

90.gados Latvijā bija ļoti zema dzimstība, tajā laikā uz vienu sievieti dzima vidēji 1,2 bērni. Attiecīgi šī te paaudze, kura dzima tajā laikā, ir vienkārši ļoti maza. Turklāt jāņem vērā arī emigrācija.

Vienlaikus Vārpiņa norāda, ka bērnu skaits uz vienu sievieti jeb summārais dzimstības koeficients, turpinās augt. Tiesa, vienlaikus saruks to sieviešu skaits, kuras ir reproduktīvā vecumā.

Zane Vārpiņa
Demogrāfe, Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzēja

Statistika parādā, ka trešo un ceturto un piekto bērnu ir vairāk, bet tas ir saistīts ar atlikto dzimstību, jo sievietes izvēlas ģimene rādīt vēlāk, kad ir pabeigtas mācības, iesākts darbs un karjera. Pabīdās tālākā dzīves posmā – ja kādreiz tas bija 23 gadi, tad tagad 27 gadi, jo sievietēm vēlāk piedzimst pirmais bērns, jo periods, kad var dzimt nākamie bērni ir īsāks.

Uz Eiropas fona Latvijā šobrīd ir augsta dzimstība. Taču demogrāfe nedomā, ka Latvijā par izplatītu modeli veidosies četru un vairāku bērnu ģimenes. Šobrīd Latvijas sabiedrībā notiekot vērtību sistēmas maiņa, ko sauc par demogrāfisko pāreju.

Zane Vārpiņa
Demogrāfe, Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzēja

Tā izpaužas, kā vērtību sistēmas maiņa uz lielāku pašrealizāciju, uz lielāku ego, sevis pilnveidošanu. Līdz ar to demogrāfiskā jomā tas izpaužas, kā savādāki ģimenes modeļi, kā izplatīta kopdzīve nevis laulība. Arī bērnu dzimst vēlāk un mazāk. Un visās rietumu sabiedrības tas arī nozīmē ļoti zemu dzimstību, kas ir zemāka par atražošanās līmeni.

Lai arī tas nav stāsts par Ramānu ģimeni, sabiedrības neizpratni par vairāku bērnu radīšanu, izjutuši arī viņi.

TOP komentāri

  • GGG
    +1 +1 0

    GGG

    Bet ir tik daudz pāru, kas grib bērniņu, bet neizdodas ieņemt. Pilnas klīnikas ar pāriem, kas cenšas gadiem tikt pie bērniņa!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl