“Katra diena kā brīnums, kā dāvana!” Aprit pieci gadi, kopš Zanei veikta plaušu transplantācija

0 Komentāru

Aprīļa vidū apritēs pieci gadi, kopš Ērgļu iedzīvotājai Zane Lazdiņai par iedzīvotāju saziedotiem 120 000 eiro Austrijas galvaspilsētā Vīnē tika veikta plaušu transplantācija. Šis gadījums Latvijā joprojām ir vienīgais.

2014. gada pavasarī Zane tik tikko varēja spert pāris soļu. Valsts atteicās operāciju apmaksāt, un jaunā sieviete vērsās pēc palīdzības pie līdzcilvēkiem. Nepieciešamā summa tika saziedota trīs nedēļu laikā, operācija bija sekmīga, un tagad Zane jūtas pilnīgi vesela. Viņa aktīvi vingro, brauc ar velosipēdu un pēdējos gados pat atsākusi strādāt viesnīcā.

“Esmu ļoti priecīga, protams. Katru gadu kaut kā drusku īpašāk. Protams, tā ir kā otra dzimšanas diena un pateicība visiem cilvēkiem, tiešām, kas palīdzēja, kas atbalstīja, kas ziedoja. Tas ir nenovērtējami. Katra diena kā tāds brīnums, kā dāvana,” stāsta Zane.

Viņa ir pirmā un diemžēl pagaidām arī vienīgā paciente no Latvijas, kam veikta plaušu transplantācija. Atbildīgo amatpersonu nostājas dēļ pirms 5 gadiem Latvija atteicās pievienoties Eiropas transplantācijas tīklam. Šī iespēja esot palaista garām uz visiem laikiem, skaidro pacientes kardiologs Andris Skride.

“Traģēdija ir tā, ka pat par naudu nekur mēs nevaram nevienu pacientu nevienā listē šobrīd iekļaut. Nekur. Tur ir vajadzīgs līgums jau ar akreditētām laboratorijām, apmācīti cilvēki. Bija tāds piedāvājuma lūgums pieci gadi atpakaļ, kuru atraidīja mūsu tā brīža autoritatīvās instances,” turpina ārsts.

Taču kopš pagājušā gada plaušu transplantācijas operācijas jau apmaksā valsts. Šogad finansējums paredzēts diviem pacientiem. Oficiālajā gaidītāju listē pašlaik ir iekļauts viens pacients. Bet 2. aprīlī ārstu konsīlijs esot pieņēmis lēmumu arī attiecībā pret kādu jauno māmiņu, kurai arī ir nepieciešama plaušu transplantācija.

Veselības ministrijas skatījumā, Latvijai vēl ir cerība pievienoties Skandināvijas transplantācijas tīklam. Un pie tā jau tiekot strādāts. Bet tomēr Latvija, atšķirībā no Igaunijas, kas jau ir pievienojusies, ir paša ceļa sākumā.

“Ja mēs runājam tieši par šiem te laboratorisko izmeklējumu akreditāciju un attiecīgu metožu sertifikāciju, tad valsts strādā pie Patoloģijas centra izveides, kas arī ir solis šajā virzienā. Bet, ja mēs runājam par speciālistu apmācību, tas arī vēl ir papildus risināms jautājums,” norāda Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Rindas uz donoru orgāniem esot lielas visā Eiropā. Tāpēc – gan Eiropas, gan Skandināvijas tīkli jaunas valstis uzņem ļoti negribīgi. Gaidot donoru plaušas, vairāki pacienti Latvijā jau ir miruši.
0 Komentāru