4 komentāri

Dziesmu un deju svētkos piedalās 2500 emigrācijā dzīvojošo tautiešu un trimdas pēcteču. Lai tiktu uz lielo notikumu, ārzemju kolektīviem bija jāizpilda tādas pašas kvalitātes prasības, kā kolektīviem Latvijā.

Šonedēļ LNT Ziņu reportieris Uldis Āboliņš līdzi sekoja deju kolektīvam “Sakta” no Lielbritānijas pilsētas Birmingemas. Viņiem šie ir paši pirmie Dziesmu un deju svētki. Simtgades konteksts dažus motivēja šajā kolektīvā iestāties par spīti tam, ka uz mēģinājumiem Birmingemā no citām pilsētām jābrauc trīs stundas ceļā katru nedēļu. Savu uznācienu lieluzvedumā “Māras zeme” diasporas latvieši jau ir piedzīvojuši sestdien ar noslēguma koncertu Daugavas stadionā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ar jestriem dančiem lidostā Londonā un selfijiem sākās Anglijas pilsētas Birmingemas deju kolektīva “Sakta” ceļš uz Dziesmu un deju svētkiem. Atklāšanas gājiens deva pirmās spēcīgās emocijas.

Lita Mickēviča
Birmingemas deju kolektīva “Sakta” vadītāja

Tajā brīdī, kad mums uzsauca – sveiciens mājās – man šķiet, ka visiem gājiena dalībniekiem no diasporas sirdis atsila.

Ārzemju latvieši šajos svētkos varēja justies pagodināti, jo pirmo reizi notika Pasaules latviešu diena ar speciāli koncertu tieši diasporas kolektīviem.

Taču deju kolektīva “Sakta” dalībniekiem pirmās sajūtas, ka viss notiek pa īstam, bija pirmajā mēģinājumā Daugavas stadiona teritorijā, jo praktiski neviens nebija iepriekš piedalījies deju svētkos, un kad vēl apkārt tik daudz citu dejotāju, bet visiem kopā jāveido sarežģīta horeogrāfija.

Laura
Birmingemas deju kolektīva “Sakta” dalībniece

Dzīvē ir pavisam citādāk nekā uz papīra, – to visu izjust, saprast, kur ir jāiet, cik daudz vietas ir.

Foto: Ģirts Ozoliņš / F64

Tikai dzīvodami emigrācijā, šie Anglijas latvieši sākuši izjust slāpes pēc latviskās-tautiskās kultūras, tāpēc pēc darbiem angļu noliktavās, fabrikās, birojos un citviet vēl rada spēku dejām.

Kristaps Petrovskis
Birmingemas deju kolektīva ”Sakta” dalībnieks

Sevi pēc darba brīvā laikā nodarbināt, jo mājās pavadīt, gultā gulēt, tas arī nav tas, ko lietderīgi darīt.

LNT Ziņas pie Anglijas latviešiem ieradās arī nākošajā rītā pēc pirmā mēģinājuma. Kamēr Latvijas kolektīvi uzturas skolās, diaspora – viesnīcās. Pašiem jāmaksā par tām dienām, kad nav mēģinājumu un koncertu.

“Nedaudz nogurušas, bet ir labi. Es zināju, ka būs daudz mēģinājumu, bet tas ir to vērts,” stāsta Birmingemas kolektīva “Sakta” dejotāja Diāna Kramiņa.

Šī kolektīva ietvaros no Anglijas ieradušies 24 dejotāji, bija paredzēts vairāk, taču dažiem brīvu nedēļu neļāva ņemt angļu darba devēji.

Lita Mickēviča
Birmingemas deju kolektīva “Sakta” vadītāja

Viņiem nav šādu svētki, lai viņi mūs saprastu, kāpēc jums vajag nedēļu brīvu.

Bet dažus jauniešus uz svētkiem nepalaida angļu skolas, jo Lielbritānijā vēl notiek mācības.

“Bija pat tā, ka ģimenei piedraudēja ar tiesu, ja ņems bērnus ilgāk ārā no skolas. Tur jāmaksā tad sodi,” stāsta Mickēviča.

Savukārt Birmingemas kolektīva “Sakta” dejotāja Aija Buša skaidro: “Pēc tam iesaistījām vēstniecību iekšā. Ar vēstniecības palīdzību – tikai tad mēs tikām uz Dziesmu svētkiem. Bērns ir ļoti laimīgs. Pati vēstniece personīgi rakstīja un nosūtīja skolai, lai bērns tiktu uz šejieni dejot.”

Tā kā praktiski gandrīz visiem šiem emigrācijas tautiešiem Dziesmu un deju svētki ir paši pirmie, un nav bijis arī tik daudz citu uzstāšanos kā kolektīviem Latvijā, tad jāspēj tikt galā ar apjukumu.

Oskars Tutiņš
Birmingemas kolektīva ”Sakta” dejotājs

Palēnām lipina to kopā. Visi zina, ka ir secība – pēc šitā nāk šitais, bet tālāk jau neko, tikai vakar nāca tā milzu apjausma, ka sāk viss līmēties kopā.

Tā kā svētku dalībniekiem izdalītas pārtikas pakas vairāk, nekā spēj apēst, šie Anglijas latvieši pēc mēģinājumiem Daugavas stadionā vēl vakaros šīs pārtikas pakas izdalīja bezpajumtniekiem centrālās stacijas apkārtnē.

“Bezpajumtniekiem padalīt, kuriem tas tiešām ir vairāk nepieciešams, jo, kad beigsies derīguma termiņš, mēs izmetīsim miskastē, un tas galīgi nebūtu smuki un lietderīgi,” stāsta Birmingemas deju kolektīva ”Sakta” dalībnieks Kristaps Petrovskis.

Diasporas kolektīviem mēģinājumi notika rezerves laukumos ārpus stadiona, tāpēc pats pirmais mēģinājums lielajā stadionā bijis īpašs. Dzīvojot Anglijā, “Saktai” mēģinājumi notika mazās telpās, ko paši īrēja, sametot visiem naudu kopā. Vēlme tikt uz simtgades svētkiem bija tik liela, ka uz mēģinājumiem Birmingemā daži katru nedēļu mēroja pat trīs stundas.

“Grūti aptvert apmērus, jo mazais rezerves stadions bija mazāks. Šeit ir jāskrien, bet ir forši. Ir tomēr papildus slodzīte klāt, ir forši,” min Petrovskis.

Birmingemas latvieši šonedēļ ietekmēja arī politikas veidotājus. Pēc tam, kad LNT Ziņās šie dejotāji sūdzējās, ka jaunā remigrācijas pilotprojekta virzītāji nav izmantojuši unikālu iespēju svētkos uzrunāt divus ar pus tūkstošus emigrācijas latviešus, kuri vēlētos atgriezties Latvijā pavisam, un nekur svētku norises vietās nav informācijas telts par remigrācijas konsultantiem, atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noreaģēja. Uz deju lieluzveduma noslēguma dienu Daugavas stadionā un svētku noslēgumu Mežaparkā steigā tomēr tika noorganizēta remigrantu konsultantu ierašanās un tikšanās ar ārzemju latviešiem.

TOP komentāri

  • Ārija Zariņa
  • Ziga
    0 0 0

    Ziga

    Tautas deju kopu "'Sakta'' nodibināja trimdas latvieši 1954.gadā ko vadija Vera Rulliņa-Krauze.Kādēļ latvieša vārda "'kopa'' vietā tiek pieņemts padomiskais ''kolektīvs'',kas mums daudziem ir pretīgs.Vai tiešām, tā padomju laika paraša tik dziļi iesēdusies un jau pārņemta ar ''mātes pienu"'
  • Edīte Šņore

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl