Kas noved pie medicīnas izmeklējumu dublēšanas – slikti speciālisti vai vēlme nopelnīt?

5 komentāri
Kas noved pie medicīnas izmeklējumu dublēšanas – slikti speciālisti vai vēlme nopelnīt?
Foto: F64

Kamēr valstī nav ieviesta e-veselības sistēma, tikmēr katrs ārsts brīvi dara, kā grib. Sūta uz izmeklējumu pēc izmeklējuma un kolēģa veikto neatzīst. Kādam par to jāmaksā dubultā – ja ne valstij, tad pacientam. Kāpēc veidojas dubultie izmeklējumi un vai tiešām Latvijā ārsta sertifikāti izdalīti nemākulīgiem cilvēkiem?

Vienalga, vai sāp roka, kāja, vajadzīgs rentgens vai kāds cits izmeklējums, pacientam (īpaši ārpus Rīgas) ir dilemma – veikt izmeklējumu turpat pie sava ārsta vai braukt uzreiz uz Rīgas slimnīcu, jo var izrādīties, ka pēc dažiem mēnešiem tāpat tur attapsieties un uzzināsiet, ka visi iepriekšējie papīri nekam nav derīgi.

Tāda situācija izveidojās Mārai. Viņai decembrī konstatēja labās rokas cīpslas iekaisumu. Ar radiologa, neirologa, traumatologa, fizioterapeita un, visbeidzot, ģimenes ārsta ziņu tika nospriests – vajadzīga ultraskaņas terapija. Domāts – darīts. Bet Stradiņu reģistratūrā paziņo, ka būs vajadzīga vēl viena vizīte pie vēl viena ārsta, šoreiz – rehabilitologa, lai tas nozīmē to pašu terapiju, tikai, bez šaubām, tas maksās. Vēl 15 eiro. Tad nu mērs bija pilns.

“Mani izbrīnīja, vai mans ģimenes ārsts ir idiots un visiem citiem nav diplomu.. man tas prasīja mēnesi un daudz naudas. Ja ar to ir tāda ņemšanās, var izteikt tikai līdzjūtību tiem, kam ir kaut kas nopietnāks,” teic žurnāliste Māra Vilde.

Māra sāka interesēties, un radu vidū uzradās arī citi gadījumi. Stradiņos pat likts otrreiz rīt kobru, kā tautā to sauc, jo iepriekšējais izmeklējums nav atzīts par gana labu esam. Runājot ar jauno slimnīcas vadītāju, viņa kategoriski noliedz, ka tā būtu komanda no augšas. Problēma esot izmeklējumu kvalitātē.

“Slimnīcas politika tā nav, jautājums – ja nonāk pie ārsta, viņš atbildīgs, lai saņem atbilstošu palīdzību. Ja nejūtas drošs, var nozīmēt izmeklējumu atkārtoti,” norāda Paula Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

Tam līdz galam negrib piekrist Māra, kura daudz rakstījusi par veselības tēmu. Ārpus ieraksta mediķi atzīst kroplumu sistēmā: “Ārsti atsakās runāt, lai nesaietu ragos ar valdi, bet privāti apstiprina, ka dublēti izmeklējumi un analīzes. Ja no rajona, tad pavisam.. varbūt dažus Rīgas ārstus ņem galvā, bet tad publicējam saraksti – šitos nē.”

Ko līdzīgu sarakstam jaunajā Ievas Veselības numurā sniedz Stradiņu asinsvadu ķirurgs. Viņš neslēpj, ka vadās pēc kolēģa uzvārda un atklāti uzskaita iestādes, kuru izmeklējumiem uzticas. To nav daudz.

Veselības ministrija, to redzot, nepriecājas. Ja izmeklējums, ko jādublē, veikts no valsts naudas, jājautā – vai valstij to vispār vērts no speciālista pirkt?

“Mums tas rūp, rūp ļoti. Ejam uz radioloģijas centralizāciju kā tādu. E-veselības kārtā gribam apkopot izmeklējumus, lai tie ir redzami. Operatīvi redzam, ka izmeklējums veikts. Un ārstam jāatzīst, ka kolēģa veiktais nederīgs. Nesaku, ka soda. Bet pateikt, ka tajā iestādē nav kvalitatīvi, valstij nav vērts iepirkt… tas ir tas, uz ko mums jāiet,” norāda Veselības ministrijas pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško.

Bez skaļiem protestiem izmeklējumu centralizācija gan nenotiks. Reģioni pretojas, ja tiem cenšas noņemt līdzekļus. Mamogrāfija un onkoloģija ir pirmās, kurās izmeklējumus tomēr plāno veikt vienuviet.