Kas notiks ar Latvijas kino “zelta fondu”? Filmu piederība joprojām neskaidra

Komentāri

Latviešu kino zelta fonda likteni tiesai atrisināt tā arī nav izdevies. Pēc Augstākās tiesas vakar pieņemtā sprieduma šķita, ka ir pielikts punkts gadiem ilgušajiem strīdam par to, kam pieder padomju laikā “Rīgas kinostudijā” uzņemtās filmas. Tomēr to piederība joprojām ir neskaidra. Tiesas lēmums par šo filmu autortiesībām nesniedz atbildi, kam tad pieder pašas filmas un to negatīvi.

Strīdā par padomju gados uzņemto filmu piederību, abas iesaistītās puses – Kultūras ministrija un “Rīgas kinostudijas” privatizētāji, Augstākās tiesas lēmumu vērtē kā sev labvēlīgu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti labi, šis kultūras mantojums tagad būs drošībā, un, ja šāda kolekcija pieder privātai personai, tas ir apdraudējums, jo ar savu mantu persona var jebkurā brīdī izdarīt visādas muļķības un vienkārši pārdot,” saka Latvijas kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova.

Tiesa atstāja spēkā iepriekšējās instances lēmumu, atzīstot, ka autortiesības nepieder ne valstij, ne kinostudijai, bet filmu autoriem.

“Tiesas spriedums ir nelabvēlīgs valstij un kinematogrāfistiem, viņi to pasniedz tā it kā būtu vinnējuši, tiesa ir noraidījusi kasācijas sūdzību, un spēkā ir apgabaltiesas spriedums, tas noraida KM un kinematogrāfistu prasību par mantisko tiesību atzīšanu uz filmām,” teic “Rīgas kinostudija” valdes priekšsēdētājs Armands Liberts.

Galvenais strīdus jautājums bija autortiesības nevis mantiskās tiesības, un tās ir atšķirīgas lietas, to atzīst tiesā. “Autortiesības ir nošķiramas no tiesībām uz pašām šīm filmu kopijām, lietā nevienu brīdi netika apstrīdēts, ka valstij pieder šīs filmu kopijas, šīs lentes, kas atrodas arhīvā,” skaidro AT tiesnese Zane Pētersone.

Kultūras ministrija ir pārliecināta, ka nekādu citu tiesību uz filmām izņemot autortiesības nav, līdz ar to nacionālajā arhīvā esošās filmu kopijas ir tiesīgs izmantot Nacionālais kino centrs.

“Ir jau arī daži autori, kuriem savu filmu kopijas stāv pagultē un tie ir atsevišķi gadījumi, pie tādiem pieskaitāma arī Rīgas kinostudija, kurai kaut kādā nejaušā telpā stāv no 1990. gadiem saglabājušās bundžas, bet tas nedod viņiem tiesības apgalvot, ka viņi ir noteicēji, par kaut kādu daļu no Latvijas kultūras mantojuma,” norāda Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Tomēr “Rīgas kinostudijas” tagadējie īpašnieki to apgalvo, norādot, ka šo filmu negatīvi atrodoties kinofonda arhīvā Maskavā. “Rīgas kinostudija” uzskata, ka ir šo materiālu mantiniece un ir tiesīga šīs filmas atjaunot un izplatīt.

“Ņemot vērā, ka mēs vienīgie šos negatīvus varam dabūt, tāpēc, ka mums ir autortiesības un neviens arī tās neapstrīd Krievijā, tad mēs noteikti esam spējīgi to nodrošināt,” saka “Rīgas kinostudija” valdes priekšsēdētājs.

Gan kinostudijas tagadējie saimnieki, gan Kultūras ministrija sola turpināt filmu atjaunošanu un izplatīšanu uzskatot, ka katrai no pusēm ir likumīgas tiesības to darīt. Arī filmu autori gatavojas izveidot juridisku struktūru, kas turpmāk apsaimniekotu atjaunotās filmas. Līdz ar to īstas skaidrības, kam ir mantiskās tiesības uz šīm filmām, vēl aizvien nav.

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl