Kas ir Mārtiņi, un kā tos pareizi svinēt, lai senči nedusmotos

7 komentāri

Šīs nedēļas nogalē daudzviet Latvijā tiks svinēti Mārtiņi. Tie ir svētki, kad rudens ir noslēdzies un sākas ziema. Pēc saules kalendāra Mārtiņi ir tieši viduspunktā starp rudens saulgriežiem jeb Miķeļiem un ziemas saulgriežiem jeb Ziemassvētkiem.

Mārtiņos senlatvieši veica dažādas izdarības. Bet – cik pareizi Mārtiņus svinam mūsdienās? Piemēram, ļaudis dodas masku gājienā, ko nevajadzētu jaukt ar budēļiem. Tad ir spalvainie Mārtiņi, proti, tajos dodas precēti vīri veļu laikā, un maskas nav šādas tādas, maskas ir cilvēkveidīgas, jo tās simbolizē senčus. Spalvainie tāpēc, ka kažoku velk uz otru pusi, un kažoks ir ar to spalvu.

Mārtiņu tradīciju iedzīvinātājs Jānis Jasjukēvičs jau vairākus gados dodas spalvainajos jeb precētu vīru Mārtiņu gājienā. Sākumā auj velteņus, lai spalvainajam Mārtiņam kājas ir siltumā. Pēc tam seko silts, aitādas mētelis, kas sniedz galveno spalvainību spalvainajos Mārtiņos. Vēl zvans, kas brīdina apkārtējos, un sejas maksa, kas ietērpto cilvēku padara pilnīgi anonīmu un pat baisu.

Spalvainie Mārtiņi nav bērnu pasākums, kā tas ir ar mūsdienās “adoptēto” Halovīnu. Spalvainajos Mārtiņos bērni drīkstēja tikai vērot, mācīties un nedaudz baidīties, kas rada īpašo gaisotni.

“Tā nav bērnu lieta, bērns var piedalīties, var nākt līdzi, viņš mācās, skatās, bet bērns nav galvenais šī masku gājiena darītājs,” uzsver Jasjukēvičs.

Latvijas Universitātes pētniece Gunta Siliņa Jasjukēviča norāda, ka Mārtiņi senlatviešu kalendārā bija ļoti svarīgi. Rudens laiks ar dabas augļu vākšanu ir noslēdzies, tāpēc cilvēki jūtas pateicīgi dabai un senču gariem.

“Šajos masku aprakstos, ja sākam pētīt tradīcijas, tad ģērbjas par veciem cilvēkiem, tas ir nepārprotami – senču klātbūtne. Un, ja tādā līmenī tver šos masku gājienus, tad tur ir kaut kas ļoti brīnišķīgs,” uzskata pētniece.

Lai arī Mārtiņu svinības vadīja nobrieduši vīri, arī Latvijas skolās ir manāmas latviešu gadskārtu atzīmēšanas aktivitātes. Daudzviet tradīcijas ir pārprastas un netiek svinētas, kā tas senlatviešiem patiktu, tomēr – tas ir ļoti apsveicami, ka skolās bērniem tiek parādītas latviešu patiesās tradīcijas.

Mārtiņu oficiālais datums ir 10. novembris. Taču, kā norāda zinātāji, tad minētais datums ir tikai tāds neprecīzs atgādinājums, daudzi svinētāji Mārtiņus svin ar pāris dienu novirzi no oficiālā datuma.