Karstuma viļņi dabā – par ko tie liecina? Projektu atbalsta Eiropas Komisija

Pievienot komentāru

Uzzinot par kārtējo karstuma vilni laika ziņās, citi priekā sit plaukstas, kamēr citi nosolās neiet ārā no mājas. Latvijā, kur karstums reti pārsniedz 35°C grādu atzīmi, varam par laikapstākļiem vien pakurnēt, bet Eiropā, jo īpaši Dienvideiropas valstīs, karstuma viļņi katru gadu izraisa vairāk nekā 3000 nāves gadījumu. Vēl vairāk – tiek lēsts, ka, ja globālā vidējā temperatūra paaugstināsies tikai par 2°C, vairums eiropiešu turpmāk varētu piedzīvot spēcīgus karstuma viļņus ik pēc pieciem gadiem (jo īpaši Dienvideiropā).

Ir ārkārtīgi svarīgi pievērst uzmanību karstuma viļņiem kā klimata pārmaiņu sekām, kam ir plaša ietekme. Biežākas, pārmērīgi augstas temperatūras nopietni ietekmēs cilvēku veselību, bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas, kā arī daudzas sociālās un ekonomikas nozares, tostarp lauksaimniecību, tūrismu un enerģijas ražošanu.

ES loma klimata pārmaiņu jomā

Arvien notiekošās klimata pārmaiņas ir pietiekams iemesls, lai Eiropas Savienība (ES) šo jautājumu izmeklētu un censtos risināt. No 2014. līdz 2020. gadam vismaz 20% visa ES budžeta jeb 180 miljardi eiro tiek ieguldīti ar klimatu saistītos projektos un politikās. Šī summa ir trīskāršojusies salīdzinājumā ar iepriekšējiem ES izdevumiem zemu oglekļa emisiju un klimata projektos. Ar klimata pārmaiņām saistīti pasākumi nu iekļauti visās galvenajās ES izdevumu jomās. Piemēram, kopējā lauksaimniecības politika paredz vismaz 30% lauku attīstības līdzekļu novirzīt ar klimatu saistītiem projektiem. Reģionālās kohēzijas politikas finansējumā 20% paredzēti energoefektivitātes uzlabošanai attīstītākos reģionos, bet 6% — mazāk attīstītos reģionos. Viens no izpētes un inovācijas programmas ”Apvārsnis 2020” mērķiem ir novirzīt vairāk nekā 22 miljardus eiro enerģētikai, klimatam un ekoloģiski tīrām tehnoloģijām.

ES sniedz atbalstu arī pilsētu plānotājiem, arhitektiem un zinātniekiem, kuri cenšas rast reģionālajai situācijai piemērotus risinājumus cīņā ar pārmērīgo karstumu, ļaujot vietējām iestādēm karstuma skartajās zonās veikt pasākumus, lai pilsētas iedzīvotājiem garantētu drošību un vēsumu – piemēram, pievadot aukstu gaisu, izveidojot zaļās zonas vai izmantojot ”zaļos jumtus”. Tomēr risinājumi tiek rasti ne vien uz zemes, bet arī debesīs. Eiropas satelīti ievāc datus par laikapstākļiem un palīdz vietējām kopienām prognozēt un veidot ārkārtēja karstuma kartes pilsētas mērogā. Eiropas satelīti arī vāc laikapstākļu datus un palīdz vietējām kopienām prognozēt un detalizēti plānot gaidāmo pārmērīgo karstumu.

Vēja koridori

Vēja koridors ir veidojums, kas dabīgi vai mākslīgi novada vēsu gaisu uz noteiktu mērķi – iedzīvotājiem, kas cieš no karstuma, tiek pievadīts auksts gaiss, kas ļauj saglabāt vēsumu un būtiski ietekmē viņu pašsajūtu un veselību. Vēja tunelis var rasties dabiski, piemēram, ielejā, kā Kaškaišā, Portugālē, vai to var izveidot īpašam nolūkam. Dažos gadījumos vēja koridori tiek izmantoti kā zonas, kurās būvēt vēja ģeneratorus, lai maksimāli izmantotu cauri plūstošā vēsā gaisa potenciālu.

Zaļie jumti

Foto: PIXABAY.COM

”Zaļais” jeb ”dzīvais jumts” ir ēkas jumts, ko daļēji vai pilnībā klāj veģetācija un augsnes substrāts, kas ierīkots uz ūdensnecaurlaidīgas membrānas. ”Zaļos jumtus” uzskata par inovatīvu un ilgtspējīgu metodi, ko izmanto pilsētvidē, un tie var veicināt klimata pārmaiņu novēršanu un pielāgošanos tām.

”Zaļie jumti” var uzlabot māju siltumizolāciju, samazinot enerģijas patēriņu; uzsūkt lietus ūdeni un uzlabot situāciju lietus ūdens pārplūdes gadījumā; palīdzēt pazemināt pilsētas gaisa temperatūru un cīnīties pret karstuma efektu, kā arī palielināt CO₂ absorbciju pilsētu teritorijās.

”Copernicus” – Eiropas Zemes novērošanas programma

Pamatojoties uz satelīta novērojumiem, ”Copernicus” dienesti sniedz gandrīz reāllaika datus globālā līmenī, ko var izmantot arī vietējām un reģionālām vajadzībām, lai palīdzētu labāk izprast mūsu planētu un ilgtspējīgi pārvaldīt vidi.

”Copernicus” atmosfēras monitoringa pakalpojums (CAMS) ievāc pastāvīgus datus un informāciju par atmosfēras sastāvu. Šis pakalpojums palīdz paredzēt karstuma viļņus, aprakstot pašreizējo situāciju, prognozējot situāciju vairākas dienas uz priekšu un analizējot pēdējo gadu retrospektīvo datu ierakstus.

Pašvaldības cīņā pret klimata izmaiņām ne mazāk aktīvas kā valstis

Pielāgoties klimata pārmaiņām ir sarežģīti, tāpēc papildu visiem ES īstenotajiem pasākumiem arī pašvaldībām ir jāapmainās ar pieredzi un jāpielāgo risinājumi vietējās vides situācijai. Ar šādu mērķi ir noslēgts ”Pilsētu mēru pakts” enerģētikas un klimata jomā. Šis pakts apvieno tūkstošiem pašvaldību, kas ir brīvprātīgi apņēmušās īstenot ES klimata un enerģētikas mērķus. ”Pilsētu mēru paktu” šobrīd parakstījuši jau 5547 dalībnieki visā pasaulē, tostarp arī 17 Latvijas pašvaldības. Tā ir pasaulē lielākā pilsētu vietējā kustība klimata un enerģētikas jomā, kuras uzdevums ir sasniegt ES mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām (piemēram, CO₂ emisijas samazinājumu par 20% līdz 2020. gadam).