Komentāri

Kāda ”Nekā personīga” skatītāja izstāstīja, ka vienā no pierobežas pagastiem Kārsavā ir kāds mācītājs, kurš ir īpaši pretimnākošs cilvēkiem, kuri grib nokārtot dokumentus, lai iebrauktu Krievijā.

”Nekā personīga” jau februārī stāstīja, ka pieklibo uzraudzība tam, kā Krievijas pierobežā dzīvojošajiem tiek izsniegtas atļaujas ceļošanai uz kaimiņvalsti. Kopš šāda kārtība ieviesta, atvieglotās ceļošanas dokumentus saņēmuši jau vairāki tūkstoši. Tomēr drošības iestādes iesaka kontroli pār šiem cilvēkiem padarīt stingrāku.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Lai nokļūtu Krievijā, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešama vīza. Tā maksā naudu un dokumentu kārtošana prasa laiku. Alūksnē, Kārsavā, Ludzā, Viļakā, Zilupē un vēl citos pierobežas pagastos dzīvojošie vīzas vietā var pieteikties īpašai atļaujai. Šāda kārtība stājās spēkā 2013.gadā.

Starp Latviju un Krieviju noslēgtajā starpvalstu līgumā teikts – atļauju iebraukt valstī var saņemt persona, kam kaimiņvalsts pierobežā:

  • dzīvo radi
  • ir ģimenes kapi,
  • regulāri jāpiedalās kultūras, izglītības, zinātnes vai sporta pasākumos,
  • pieder kāds īpašums.

Iedzīvotājam jāsaņem dokumentāls apliecinājums, ka viņš kvalificējas vismaz vienai no šīm prasībām. Tomēr Kārsavas novadā radīta inovatīva pieeja.

Kārsavas pareizticīgo baznīcā vietējie ar laipnu mācītāja gādību var tikt pie iespējas iebraukt Krievijā. ”Nekā personīga” skatītāja raksta, ka šādu atļauju var saņemt arī tie, kuriem lielajā kaimiņvalstī nav ne radu, ne ģimenes kapu. Pareizticīgo mācītājs Aleksejs Vinogradovs uzrakstot izziņas, ka šie cilvēki ir ļoti ieinteresēti apmeklēt pierobežas svētvietas un baznīcas.

Kārsavas novada domē zina, ka mācītājs aktīvi izsniedz apliecinājumus cilvēkiem. Bet, kā tas notiek, pašvaldība nepārbauda. Šo cilvēku vārdi tiek iekļauti domes sarakstā, ko vēlāk formāli iesniedz robežsardzei.

Pašvaldībai nav ziņu, cik no 6065 vietējiem iedzīvotājiem ir saņēmuši atvieglotās iebraukšanas atļaujas. Domē ir tikai saraksts ar kārsaviešiem, kuri iesnieguši pieteikumus, lai sāktu kārtot dokumentus. 2015. gadā tādu bijis 503. Gandrīz puse – 220 – kā brauciena mērķi norādījuši reliģiskus pasākumus.

Pēc robežsardzes ziņām laikā no 2013. gada jūlija līdz 2016. gadam Latvijas iedzīvotājiem bija izsniegtas 9420 atļaujas. Krievijas iedzīvotājiem iebraukšanai Latvijā – 864 atļaujas.

Krievijā pierobežā atrodas ne tikai baznīcas, kapi un veikali ar lētākām precēm. 70 kilometrus no Kārsavas ir Ostrova. Vieta, kur Krievija pirms dažiem gadiem izvietojusi bāzi ar supermodernajiem kaujas helikopteriem.

Jau iepriekš mūsu drošības dienesti ieteica iesaistītās iestādes pastiprināti uzraudzīt pierobežas ceļotājus un atļauju izsniegšanas kārtību. Tā vietā noticis pretējais. Turklāt, ja iebraucējiem no Latvijas ceļošanas atļauju termiņš tuvojas beigām, viņi nepieciešamos dokumentus var saņemt arī Krievijas baznīcās. Tur tos dodot visiem gribētājiem.

Inta Jurča, Kārsavas bibliotēkas direktore
Pamatojums ir tā izziņa, ka es vēlos apmeklēt dievkalpojumus. Un par cik vienošanās paredz, ka šis mērķis atbilst, tad nu ir jādod tā atļauja. Ne mūsu puse, ne Krievijas puse šos pierobežniekus īpaši nu tā nekontrolē. Cik viņi… Kaut arī esmu dzirdējusi, ka vienam tur bija tā, ka… nu, it kā aizrādīja – uz kādu baznīcu tu vakarā vēlu brauc? Kā ir ierobežojums tā cilvēks izdomā, ko viņam darīt. Lai panāktu to, ko viņš vēlas. Tāpēc izziņas sāka tikt izsniegtas masveidā, jo savādāk nevarēja pie tās vīzas tikt.

Pareizticīgo mācītājs Aleksejs, kurš palīdz kārsaviešiem nokļūt Krievijā, baznīcā nav sastopams. Viņš jau kādu laiku esot apslimis, taču “Nekā personīga” izdevās ar viņu sazināties Ludzā.

Nekā personīga: Mēs satikām veselu rindu cilvēku, kuri teica, ka ir jāsamaksā tikai ziedojums baznīcai un tad jūs aizpildāt lapu, un tur pat viņiem nav jābūt radiem vai piederīgajiem Krievijas pusē. Un viņi var dabūt atļauju no jums.
Pareizticīgo mācītājs Aleksejs: Tā viņi saka – gribam aizbraukt uz Pečoriem.
Nekā personīga: Un tad jūs viņiem arī vienkārši uzrakstāt?
Pareizticīgo mācītājs Aleksejs: Ja cilvēks griežas un izskaidro – saka – neesam nekad bijuši un ar bērniem brauksim uz baznīcu. Viņi argumentē un saka. Skaidrs, ka nav iespējams pārbaudīt. Ja ir iespēja palīdzēt cilvēkam un ja viņš pat vēršas ar šādu lūgumu, tad, protams. Bet kas attiecas uz maksu – tad baznīcā nekādas samaksas nav. Ja cilvēks vēlas noziedot, tad tās ir viņa tiesības.
Nekā personīga: Bet jūs pats izdomājāt, ka tā var darīt? Vai kāds ieteica?
Pareizticīgo mācītājs Aleksejs: Nē, pie manis vērsās pirmā cilvēku grupa, kas brauca uz Pečoriem. Viņi paši sagatavoja dokumentu un lūdz uztaisīt. Tad citi. Cilvēki paši nāca. Pusgadu atpakaļ viens, otrs trešais atnāca. Tā varu teikt. Cilvēki par mani uzzināja, nāca un prasīja.
Nekā personīga: Citi mācītāji arī tā rīkojas?
Pareizticīgo mācītājs Aleksejs: Ir vērsušies arī pie citiem mūsu garīdzniekiem. Arī šeit Ludzā.
Nekā personīga: Ir grupa, bet ir arī cilvēki vieni paši, kas nāk?
Pareizticīgo mācītājs Aleksejs: Nu tās atļaujas sanāk vairākkārtējas. Var vienu reizi braukt, bet var arī regulāri. Nav nekādu sevišķu ierobežojumu.

Kārsavai kaimiņos Balvos vēl pirms neilga laika atviegloto ceļošanas vīzu organizēšanā bija iesaistījies vietējais deputāts no “Saskaņas” Ivans Baranovs. Viņš ar domes vadītāja laipnu atļauju izveidoja un vadīja Starptautiskās sadarbības komiteju. Tā gan neko nedarīja. Baranovam amats kalpoja par pamatu, lai viņš varētu kļūt par pašvaldības pārstāvi, kurš vietējo iedzīvotāju vārdā dodas kārtot dokumentus uz Krievijas konsulātu.

Drīz pēc tam Starptautiskās sadarbības komiteju dome likvidēja. Savukārt šonedēļ Baranovs zaudēja arī deputāta amatu – viņam nelabvēlīgi beidzās tiesāšanās ar Valsts valodas centru par latviešu valodas slikto pārzināšanu. Savukārt Kārsavā un citviet pierobežas baznīcās vāji uzraudzītā atviegloto vīzu saņemšana turpinās.

Normunds Garbars, Valsts robežsardzes priekšnieks: Šajā konkrētajā gadījumā ir runa par to, ka cilvēki mēģina atrast kaut kādus risinājumus, lai pierādītu, ka viņiem ir…, pienākas šī vienkāršotā robežas šķērsošana. Jā, iespējams, ka šis konkrētais gadījums acīmredzot gan pašvaldībai, gan arī iespējams Krievijas pusei būtu jāvērtē pietiekami stingrāk.
Nekā personīga: Un robežsardzei?
Normunds Garbars: Robežsardze paliks darīt savas lietas savas kompetences ietvaros šajā brīdī.
Nekā personīga: 20 eiro ziedojumos vietējie saka, ka viņš it kā prasot par šādu te pakalpojumu.
Normunds Garbars: Es nekomentēšu konkrētu cilvēku vai organizāciju. Ir ļoti daudz piemēru, kur cilvēki it kā palīdzot līdzcilvēkiem, prasa par to naudu un tas, protams, lai paliek uz katra sirdsapziņas.

Video

Lasi vēl