Kariņš: Valdības prioritātes šobrīd ir mācības klātienē, atvērta ekonomika un nākamā gada budžets

0 Komentāru
Kariņš: Valdības prioritātes šobrīd ir mācības klātienē, atvērta ekonomika un nākamā gada budžets
KASPARS KRAFTS, F64

Šobrīd valdībai ir trīs prioritātes – mācības klātienē, atvērtas ekonomikas saglabāšana un nākamā gada budžets, pirmdien, 23. augustā, pēc sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš klāstīja, ka valdībai ir svarīgi, lai veiksmīgi sāktos nākamais mācību gads un mācības noritētu klātienē. Kā nākamo būtisko lietu premjers uzsvēra to, ka nepieciešams turēt atvērtu mūsu ekonomiku, neskatoties uz to, ka pasaulē un Latvijā aizvien pastāv pandēmija. “Mēs darām visu, lai ekonomika turpinātu strādāt pilnā jaudā,” akcentēja Kariņš.

Un trešais svarīgais aspekts, ko Ministru prezidents akcentēja, saistās ar nākamā gada budžetu. Viņš minēja, ka koalīcijai un valdībai būs jāvienojas par nākamā gada budžetu, proti, jālemj, kādā veidā un kuros virzienos ieguldīt nodokļu maksātāju naudu.

Lasi vēl – Protestētāji pieprasa Kariņa un viņa vadītās valdības ”nekavējošu demisiju”

Par to plānots sākt diskutēt rīt, 24. augustā, valdības sēdē, kur amatpersonas aplūkos budžeta kopējo ietvaru jeb cik liels varētu būt nākamā gada budžets, ar kādu deficītu, ārējo parādu un to, kā visgudrāk ieguldīt nodokļu maksātāju līdzekļus.

Premjers uzsvēra, ka šobrīd Latvija piedzīvo to, ko var saukt par hibrīdapdraudējumu, divos veidos – no vienas puses, notiek masīva dezinformācija informatīvajā telpā saistībā ar Covid-19 pandēmiju, taču, no otras puses, izveidojies konkrēts saspīlējums uz Baltkrievijas robežas. Viņaprāt, šādā situācijā ir svarīgi veicināt tautas vienotību, lai mēs būtu noturīgāki pret šiem konkrētajiem apdraudējumiem.

Ministru prezidents uzsvēra, ka šie laiki Latvijai nav tie vieglākie, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un saspīlējumu uz Baltkrievijas robežas, tomēr viņš pauda pārliecību, ka ar šo izdosies tikt galā, piebilstot, ka svarīgi, lai koalīcija turas ļoti vienota.

Jau ziņots, ka otrdien, 24. augustā, Ministru kabinets izskatīs ar 2022. gada budžetu saistītu jautājumus. Ministri uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informāciju par bāzes izdevumiem 2022.-2024. gadā, izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, kā arī par ministriju un neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024. gadam.

No FM sagatavotās informācijas izriet, ka 2022. gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022. gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.

Vienlaikus ministrijas nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Tomēr 2022. gada budžetā indikatīvā fiskālā telpa jeb papildu izdevumi patlaban aplēsti 300 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts plānots 3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

No FM apkopotajiem datiem izriet, ka ministrijas izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2022. gadam ir radušas papildu finanšu resursus 172,3 miljonu eiro apmērā.

No izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem 172,3 miljoniem lielāko daļu jeb 101,7 miljonus eiro plānots novirzīt ministriju prioritāšu finansēšanai, bet atlikušos 70,6 miljonus eiro – novirzīt citām prioritātēm.

Tāpat, pēc FM minētā, šā gada beigās vispārējais valdības parāds prognozēts 49,6% apmērā no IKP jeb 15,56 miljardi eiro. Savukārt 2022. gada beigās, nemainoties politikas, valsts parāds varētu sasniegt 50% IKP jeb 17,015 miljardus eiro.

0 Komentāru