Kariņš negrasās mainīt stratēģiju turēties pie epidemiologu ieteikumiem Covid-19 ierobežojumu noteikšanā

1 komentārs

Nosakot Covid-19 ierobežojumus, Latvija ir veiksmīgi turējusies pie epidemiologu ieteikumiem, un premjers negrasās šo stratēģiju mainīt, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts par iespēju mainīt robežvērtības, no kuras uz valsti tiek attiecināta pašizolācijas prasība, Kariņš pauda, ka kopš pandēmijas un krīzes sākuma Ministru kabinets paļāvās uz epidemiologu un ekspertu ieteikumiem. Premjers uzskata, ka šāda rīcība ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ epidemioloģiskā situācija Latvijā ir esošā un pie šādas stratēģijas jāpaliek. “Eksperti mums argumentēti saka, kāpēc mums nevajadzētu mainīt šo stratēģiju. Es to saprotu diezgan vienkārši, ja mēs tagad palielinātu šo slieksni, tad mēs, tēlaini izsakoties, ielaistu daudz vairāk saslimušu cilvēku valstī, mums pašiem saslimstība ietu uz augšu, kas nebūtu labi arī mūsu ekonomikai,” atgādināja Kariņš.

Premjers akcentēja, ka viņa kā valdības vadītāja galvenā rūpe ir sabiedrība un ekonomika kopumā valstī. Kariņš apliecināja, ka paveiks visu iespējamo, lai iekšzemē jaunais koronavīruss turētos maksimāli zemā līmenī.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka ierobežojumi, kas ir spēkā, ļoti apgrūtina tūrisma industrijas darbību. Taču, ceļot robežvērtību pašizolācijai, tūrisma sfērai tas īslaicīgi varētu šķist pozitīvi, bet uz ekonomiku kopumā tas varētu atstāt graujošas sekas.

Vaicāts, vai valstij būs materiālie līdzekļi, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinātos līdz šā pavasara līmenim, Kariņš skaidroja, ka patlaban budžeta ienākumi nav tik zemi, cik tie varēja būt, un tie faktiski uzrāda pozitīvu, pieaugošu tendenci.

“Ja vajadzēs, protams, valstī teorētiski paliek šī iespēja vēl vairāk aizņemties naudu, lai atbalstītu dažādus ekonomikas sektorus. Es šobrīd atturēšos teikt, pie kādiem apstākļiem un cik. Ja aiziet tā saslimstība pavisam slikti – visā Eiropā jauns vilnis -, tad tā ir vispār jauna situācija, un skatīsimies,” viņš teica.

Kariņam tika arī uzdots jautājums, kā sekmējas sarunas par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Premjers atbildēja, ka atbildīgajiem ministriem ir uzdots strādāt pie attiecīgā jautājuma un rast kopīgu risinājumu. Otrdien, 15. septembrī, Kariņam bija saruna ar finanšu ministru Jāni Reiru par šo jautājumu, kurš “likās pozitīvs, ka sarunas veicas”.

Ministru prezidents sagaida, ka būs iespējams valdībai un koalīcijai sniegt vienotu redzējumu, kompromisu iepriekš minētajā jautājumā.