Kariņš: Lēnās vakcinēšanās un citu iemeslu dēļ nevar izslēgt situācijas pasliktināšanos; rezerves plāns valdībai ir

5 komentāri
Kariņš: Lēnās vakcinēšanās un citu iemeslu dēļ nevar izslēgt situācijas pasliktināšanos; rezerves plāns valdībai ir
PAULA ČURSKTE, LETA

Jaunā vīrusa paveida, lēnās vakcinēšanās un citu iemeslu dēļ nekādi nevar izslēgt epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos Latvijā, taču valdībai ir rezerves plāns sliktākajam situācijas attīstības scenārijam, intervijā TV3 ziņu raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) .

“Vairākās valstīs jau notiek Covid-19 pandēmijas trešais vilnis, piemēram, Īrijā, bet cēlonis ir skaidrs – tāds, ka, valdībām pārāk ātri atlaižot ierobežojumus, cilvēku uzvedība mainās – atkal kontaktējas, satiekas, sarokojas un bučojas. Tamdēļ saslimstība strauji, ģeometriski palielinās. Tātad mācība – diemžēl nevaram atļauties pārāk agri atlaist dažāda veida ierobežojumus,” sacīja Kariņš.

Taujāts, kas notiks, ja tomēr saslimstības gadījumu skaits Latvijā turpinās pieaugt, neraugoties uz jau pastāvošajiem ierobežojumiem, Kariņš atbildēja, – nekur nav pierādīts, ka, turot ierobežojumus, saslimstība tādā gadījumā kāpj. Piemēram, Dānijā vai Nīderlandē, kur arī ir konstatēts jaunais vīrusa paveids, saslimstība turpina samazināties. “Mēs arī redzam, ka mums saslimstība nekāpj, bet stabilizējas. Redzēsim, kas būs šonedēļ, nākamnedēļ, vai sāks samazināties. Vajadzētu būt tā, ka, ja mēs visi turpinām ievērot esošos ierobežojumus, rezultāts un efekts būs. Mums ir vajadzīgs laiks visai sabiedrībai,” teica Kariņš.

Viņš arī atzina, ka valdībai ir potenciāli arī rezerves plāns sliktākajam epidemioloģiskās situācijas attīstības scenārijam. “Vienmēr ir rezerves plāns, protams, bet šobrīd mēs koncentrējamies nevis uz mūsu rezerves plānu, bet uz aktīvo plānu, kas ir nemainīt noteikumus, ļaut slimības izplatībai pakāpeniski valstī samazināties, iet strauji uz priekšu ar vakcinācijas gatavošanos un tiklīdz vakcīnas ieradīsies valstī,” viņš uzsvēra.

Taujāts, kā vērtē priekšlikumu vakcinācijas veikšanai izmantot lielveikalu infrastruktūru, Kariņš teica, ka tas esot pilnīgi iespējams. Arī citās valstīs esot dažāda pieredze, kādā to organizēt. Piemēram, Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ir četri vakcinācijas punkti cilvēku plaši apmeklētās vietās. “Galvenais, ka ir sistēma zināma, un tas būs vakcinācijas biroja uzdevums,” viņš teica.

Komentējot valdības rīcību iziešanai no krīzes, Kariņš teica, ka Latvijā ir trīs investīciju avoti iziešanas no ekonomiskās krīzes veicināšanai. Viens no tiem ir aizņemtā nauda, ko Latvija jau iegulda, otrs no tiem vidējā termiņā ir Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisms (RRF). Tāpat līdzekļi no Eiropas Savienības daudzgadu budžeta.

Viņš akcentēja, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānismā Latvijai potenciāli būs pieejami apmēram divi miljardi eiro granti apmēram 3-6 gadu laikā, kas primāri novirzāmi reformu īstenošanai, kā arī ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai, lai valsts būtu spējīgāka un stiprāka nākotnē.