Kariņš: Latvijā jāievieš aktīva robežkontrole; jaunākās klases no nākamās nedēļas jāpalaiž brīvdienās

29 komentāri
Kariņš: Latvijā jāievieš aktīva robežkontrole; jaunākās klases no nākamās nedēļas jāpalaiž brīvdienās
LETA

Latvijā jāievieš aktīva robežkontrole un būtiski jāpalielina Covid-19 testēšanas kapacitāte, kā arī jaunākās klases no nākamās nedēļas plānots laist Ziemas brīvdienās, attiecīgi pagarinot mācību gadu vēlāk, pirmdien, 30. novembrī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pauda pārliecību, ka Latvijas valstī, lai pārvarētu grūtos laikus saistībā ar Covid-19, jābūt vienotai visu amatpersonu rīcībai visos līmeņos. Valsts virsmērķis ir samazināt saslimšanu ar Covid-19, bet otrs tikpat svarīgs valdības mērķis – nodrošināt plašu atbalstu ekonomikai. Tostarp jau ir izstrādāti atbalsta mehānismi, tajā skaitā subsidētās darbavietas, subsidētie apgrozāmie līdzekļi un dīkstāves pabalsti darbu zaudējušajiem.

Valdības vadītājs arī teica, ka jādomā par iespējami plašāku atbalstu, – jānodrošina, ka ekonomika turpina darboties, un jānodrošina tas, lai vairāk naudas ieplūst ekonomikas apritē. Finanšu un ekonomikas ministriem Kariņš uzdevis strādāt pie papildu veidiem, kā nodrošināt, lai ekonomika papildu ierobežojumu dēļ neapstājas.

Viņš arī sacīja, ka valdības rīcības plāns pašreizējos apstākļos sastāv no vairākām daļām, tostarp pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, lai samazinātu Covid-19 izplatību. Jāievēro pamatprincips – divi cilvēki – divi metri, un nekādas ciemošanās. Papildus ikvienā iekštelpā ārpus mājām jālieto sejas maskas. Viņš atgādināja, ka arī Pasaules Veselības organizācija uzsvērusi, ka sejas masku valkāšana reāli glābj cilvēku dzīvības.

Tāpat, pēc Kariņa domām, Latvijā jāievieš aktīva robežkontrole. “Zinām, ka lidostā, ar dzelzceļu varam nodrošināt, ka visi pasažieri, kas ierodas Latvijā, aizpilda attiecīgās anketas un ir drošā uzskaitē, ka viņi ievēro valstī noteikto karantīnas laiku. Tas pats jānodrošina uz sauszemes robežas, ka visi, kas iebrauc Latvijā ar privātām automašīnām un autobusiem, arī tiek pareizi uzskaitīti. (..) Mēs neaizvērtu robežas, mums jānodrošina preču plūsmas nepārtrauktība, bet [vajadzīga] tieši pasažieru kontrole uz sauszemes robežas,” viņš teica.

Kariņš teica, ka arī būtiski jākāpina Covid-19 testēšanas kapacitāte valstī. “Lielais dzinējs [Covid-19] izplatībai ir lielais skaits nezināmo slimnieku bez simptomiem, kuri jūtas veseli, bet var izplatīt slimību un aplipināt citus,” viņš skaidroja, norādot, ka jāpiemēro pēc iespējas plašāka testēšana sabiedrībā, izveidojot visus pieejamos līdzekļus šim nolūkam pēc iespējas plašāk, lai šos cilvēkus atrastu.

Viņš teica, ka Pasaules Veselības organizācija, analizējot datus, secinājusi, ka tās valstis, kas kopš septembra bija ieviesušas skaidrus Covid-19 drošības pasākumus, tostarp plašu skolēnu izretināšanu, distanci starp skolēniem, telpu vēdināšanu un plašu masku valkāšanu skolēniem un skolotājiem, ir labākā situācijā nekā valstis, kuras šos pasākumus laikus neieviesa. “Ierosināšu, ka mēs arī ejam uz šo. (..) Lai pāreja būtu iespējama, jaunākās klases no nākamās nedēļas līdz Ziemassvētkiem mēs varētu palaist brīvdienās, pagarinot viņiem par divām nedēļām ziemas brīvdienas un, attiecīgi, pavasarī vai vasarā, jūnija sākumā, pagarinot skolas gadu, lai viņiem neciestu mācības,” sacīja Kariņš, norādot, ka tikmēr skolas varēs sagatavot plānu, kā nodrošināt distanci, telpu vēdināšanu, maskas un valstī noteiktās distances ievērošanu starp skolēniem.

Komentējot potenciālās izmaiņas tirdzniecības jomā, Kariņš vērsa uzmanību, – jo lielāka koncentrācija telpā, jo lielāka iespējamība inficēties ar Covid-19. Tāpēc viņš ierosinās ierobežot, cik cilvēku vienā telpā drīkst atrasties veikalā. Lai samazinātu drūzmēšanos nedēļas nogalēs – sestdienās, svētdienās, neatkarīgi no veikalu lieluma, būs atvērtas tikai pirmās nepieciešamības preču iegādes vietas.

Kariņš atzina, ka sabiedrībā ir liela neizpratne par frizieriem un manikīra meistariem, – kāpēc vieni ārkārtējās situācijas laikā drīkst strādāt, bet otri nevar. Tāpēc valdības vadītājs rosinās uz šīm sfērām attiecināt vienādu regulējumu – vai nu abās jomās strādājošajiem ļaujot strādāt, vai slēdzot arī frizieru salonus. Pats Kariņš sliecas, ka drošāk būtu atļaut strādāt gan friziera, gan manikīra meistariem, ja to darbību stingri reglamentē. “Šobrīd esam iedzinuši pagrīdē daļu šī sektora,” viņš atzina, skaidrojot savu nostāju.

Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits akcentēja, ka līdzšinējais kurss Covid-19 ierobežošanā nav bijis pietiekams, tādēļ nepieciešama jauna un konkrēta rīcība.

“Šis [Covid-19] ir mūsu paaudzes izaicinājums, tāpēc mums jāskatās realitātei acīs un jātiek ar to galā. Varam konstatēt, ka līdzšinējais kurss ir izrādījies nepietiekams, tādēļ mums nepieciešama jauna, konkrēta rīcība. Tas nozīmē, ka fizisko kontaktu uz kādu laiku kļūs mazāk, bet vienlaikus atbalstam ir jābūt tūlīt un vairāk,” teica Levits.

Valsts pirmā amatpersona sacīja, ka no 1. decembra Ministru kabineta sēdes viņš sagaida valdības vienotību šajā jautājumā, jo, Levita ieskatā, šis nav laiks, kad var eksperimentēt un spēlēties ar cilvēku dzīvību, veselību un ekonomiku. Tāpat viņš sagaida no valdības skaidru komunikāciju cilvēkiem saprotamā valodā, lai katrs iedzīvotājs zinātu, ko var darīt un nevajadzētu darīt.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece teica, ka atbalsta premjerministra Krišjāņa Kariņa priekšlikumus par to, ka nepieciešami stingrāki pasākumi, jo esošie situāciju neuzlabo. Vienlaikus nepieciešama sistēma, lai iedzīvotāji, kuri Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar saņemt līdzšinējos ieņēmumus, saņemtu pabalstus. Visiem ierobežojumi jāievieš “roku rokā” ar atbalsta pasākumiem. Mūrniece pauda sapratni, ka cilvēki Latvijā ir noguruši no Covid-19 pandēmijas, taču nepieciešama visas sabiedrības solidaritāte, lai pēc iespējas ātrāk būtu iespējams atgriezties pie iepriekšējās dzīves.