Komentāri

Viņus nogalināja ar šāvienu pakausī – tik skarbs un tiešs ir Kara muzejā nupat izstādītās ekspozīcijas vadmotīvs. Stāsts ir par Katiņas slaktiņu – masveida nāvessoda izpildi Staļina laikā poļu karavīriem, ārstiem, skolotājiem. Padomju drošībnieki Katiņā kopumā nogalināja 20 000 cilvēku. Izstādi veidojuši un uz Latviju atveduši poļu vēsturnieki, lai atgādinātu par šo traģisko vēstures lapaspusi, kuru Maskava gadu desmitiem centās slēpt.

Par Katiņas slaktiņu sarakstīti daudzi pētījumi, grāmatas, veidotas mākslas filmas. Traģēdijas arhitekts bija iekšlietu ministrs Lavrentijs Berija, kurš vēstulē Staļinam aicināja iznīcināt tā sauktos padomju varas ienaidniekus, kuri pēc Polijas sadalīšanas starp PSRS un Vāciju, atradās apcietinājumā, nometnēs. Šie cilvēki bija Polijas garīgais un militārais spēks. Tā iznīcināšana bija smags trieciens Polijas inteliģencei, kas bija galvenais padomju bieds.

Polijas amatpersonas, skolotāji, zinātnieki, ārsti, visi tie, kuri tika uzskatīti par potenciāli bīstamiem. PSRS centās nogalināt Polijas nācijas eliti. Starp upuriem arī daudz sieviešu, garīdznieki. Noziegumu paveica no padomju Krievijas ievestie NKVD darbinieki. Kā milzīgā lopkautuvē, poļus uz masu kapiem veda mašīnās.

“Cilvēku lielās grupās cilvēkus nogādāja Katiņā. Nošāva ar šāvienu pakausī, pēc konveijera principa. Masu nāvessoda izpilde sākās 1940. gada pavasarī, pirmie upuri bija garīdznieki, kurus nošāva NKVD pagrabā Smoļenskā,” norāda Kara muzeja vēsturnieks Dainis Podziņš.

Šāvēji pēc slaktiņa mierīgi dzīvoja tālāk, un nekad netika sodīti. Upurus apraka masu kapos, kurus vēlākajos kara gados, bijušie padomju sabiedrotie – nacisti, atraka. Šausminošie skati kalpoja par labu ieroci vācu propagandā pret komunistiem. Vācieši uzsvēra, ka pie nošautajiem nav atrasts neviens zelta gredzens vai kādas citas vērtslietas, vien tuvinieku fotogrāfijas. Personīgie pieraksti, fotogrāfijas ar bērniem un sievietēm. Pēc tiem varēja identificēt bojā gājušos.

Tikmēr padomju vara kategoriski noliedza saistību ar masu slaktiņu. Tika viltoti dokumenti, pie līķiem piemestas vācu ieroču čaulītes, lai liktu noprast, ka vainīgi nacisti. Padomju laikos šī bija tabu tēma. Tikai padomju režīma pašā norietā, Gorbučovs bija spiests atzīt, ka masu slaktiņš ir Staļina darbs. 2009. gadā Krievijā ar tiesas lēmumu tika lemts beigt izmeklēt šo lietu.

Lasi vēl