Kanādas ārlietu ministrs: Karavīru izvietošana Latvijā ir loģisks solis Krievijas agresijas dēļ

Pievienot komentāru
Kanādas ārlietu ministrs: Karavīru izvietošana Latvijā ir loģisks solis Krievijas agresijas dēļ
Foto: F64

Kanāda vienmēr iestājusies par Latviju, un tā tas notiks arī turpmāk. Šādi savas valsts lēmumu vadīt mūsu valstī NATO kaujas bataljonu un izvietot šeit pustūkstoti savu karavīru paskaidroja Kanādas ārlietu ministrs Stefans Dions, kurš Rīgā ieradies vizītē. Kanādas spēkiem pie NATO austrumu robežas jākalpo kā brīdinājumam Krievijai neturpināt savu agresiju, taču sabiedrotais cer, ka ar laiku Rietumu un Krievijas attiecības tomēr nogludināsies.

Latvija ar gandarījumu uzņēma paziņojumu, ka Kanāda pie mums drīzumā vadīs daudznacionāla bataljona līmeņa kaujas grupu, kurā kopumā būs ap 1000 NATO karavīru un aptuveni puse no viņiem – kanādieši. Kanāda savu lēmumu skaidroja, ka šādi vēlas atturēt Krieviju no agresijas. To arī apliecināja vizītē ieradušais Kanādas ārlietu ministrs.

“Kanāda vēlas dot savu artavu. Kad mēs īstenojām savu plānu Irākā, rūpīgi izvērtējām, kurā jomā mēs varam dot savu ieguldījumu. Ar NATO ir tāpat, mēs pārrunājām ar saviem partneriem – ASV, Lielbritāniju, Franciju – ko varam darīt alianses labā. Un izvēle par labu Latvijai bija ļoti loģiska,” norāda Dions.

Kanādas ārlietu ministrs vairākkārt akcentēja, ka Kanāda vienmēr bijusi un būs Latvijas sabiedrotā un ka viņa valsts turpinās ieturēt stingri noraidošu attieksmi pret Krievijas agresīvajām darbībām, taču cer, ka ar laiku Maskava nomierināsies, jo neviena interesēs nav uzturēt saasinātas attiecības.

Minētie spēki Latvijā varētu ierasties nākamā gada pirmajā pusē, bet pagaidām nekas nav precizēts. Pirms karavīru uzņemšanas Latvijai jāpaveic mājasdarbs – jāsakārto infrastruktūras un loģistikas jautājumi: par alianses papildspēku izvietošanu, kas vairāk zināms būs zināms pēc rudenī gaidāmās NATO aizsardzības ministru sanāksmes. Vizītes laikā gan spriests ne tikai par ģeopolitisko situāciju un aliansi.

“Ir tikai viena joma, kurā mēs absolūti nevaram vienoties un kas paliek, kā ļoti nopietna problēma mūsu attiecībās, un tas ir hokejs. Tur mums viedokļi dalās, bet gan jau nonāksim pie kopsaucēja,” ar humoru piebilst Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt, godinot abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienu, Dions Bastejkalnā iestādīja kļavu. Tā simbolizē daudzās līdzības starp abām attālajām valstīm.

“Pavasarī gan kanādieši, gan latvieši no kļavām iegūst saldo sīrupu. Bet vasarās dodamies dabā, lai peldētos, makšķerētu, izbaudītu gaišās naktis un dziedātu pie ugunskuriem. Bet rudenī mēs priecājamies par kļavu lapām – tās vienlīdz skaisti izskatās gan Siguldā, gan Otovā. Bet ziemā ar pilnu sparu metamies hokeja priekos,” stāsta Dions.

Ārlietu ministrs pauda, ka šo līdzību dēļ Kanādas karavīri jutīsies šeit kā mājās. Lai vēl vairāk saites stiprinātu, prezidents Raimonds Vējonis uzaicinājis Kanādas premjerministru Džastinu Trudo apmeklēt Latviju.

Video