Komentāri

Kopš vērienīgā ugunsgrēka Slokas nelegālajā izgāztuvē pagājušas deviņas dienas, bet notikuma vietā aizvien ir pamatīga postaža. No dzēšanas darbiem izveidojies dīķis, kurā mērcējas izdegušās atkritumu kaudzes. To sastāvā baterijas, aerosola pudeles – bīstamie atkritumi. Vietējie sašutuši, ka neviens nav informējis, vai indīgie dūmi nav kaitējuši pašaudzētajiem dārzeņiem. Tikmēr emocijas uzbangojušas arī politiķu vidū.

Šāds skats paveras no izgāztuves centrālās iebrauktuves. Apdeguši sētas dēļi, pamesta administratīvā ēka. Pie tās aizvien atrodas ogles un degšķidrums, blakus apdegusi fasāde. Lai gan pie ieejas brīdinošs uzraksts, ka ieeju sargā suns, būda ir tukša, un apkārt valda spocīgs klusums, tālumā padomju laika autocisterna ar ūdeni.

Krietni lielāka postaža manāma pārdesmit metrus tālāk. Te var iekļūt ikviens garāmbraucējs. No dzēšanas darbiem ūdens satecējis pamatīgā dīķī. Tajā jau devīto dienu miekšķējas un kūrortpilsētas zemē uzsūcas sadeguši atkritumi. Kas tur īsti iekšā – pagaidām nav 100% zināms. Bet ir skaidrs, ka tur bijuši bīstamie atkritumi. Zināms, ka sadegušajā masā ir arī baterijas, aerosola pudeles un elektrības vadi.

Foto: ugunsgrēku piedzīvojusī izgāztuve Jūrmalā

Kāda kundze, kura dzīvo netālu no izgāztuves vietas, sašutusi, ka neviens – ne pašvaldība, ne atbildīgie dienesti, nav informējuši, vai gruntsūdeņu piesārņojums ir bīstams. “Ne mums ziņo, vai mēs varam dārzeņus ēst, vai nē, absolūti neko!” apliecina vietējie.

Tikmēr citi iedzīvotāji par blakus esošo postažu nesatraucas. Viņiem ir centrālais ūdens vads, un dārzeņi neaug, tikai zālājs. Līdz pat ugunsgrēkam daudzi nemaz nezināja, ka blakus ir izgāztuve, kurā sagrūsti visdažādākie atkritumi, iespējams, arī bīstamie. “Kad brauca garām, tā kā ar brezentu bija apsegta, tā stāvēja. Smakas nenāca, nejuta. Kad dega, dūmi gāja pāri mums visiem,” stāsta vietējais iedzīvotājs Juris.

Emocijas sakāpušas arī politiķiem. Īpaši tas bija manāms vakardienas koalīcijas sēdē. “Ir diezgan šokējošas atskārsmes, klausoties pašam pirmo reizi notikuma detaļas,” norāda “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Pilsētā var nepamanīti ievest 23 000 tonnas ārvalstu atkritumus, šādu notikumu pamana nevis institūcijas, to pamanījuši iedzīvotāji, kas informē Vides ministriju. Smiltēns pārmeta, ka Latvijā iestādes ir pārāk nespēcīgas pret ārzemju firmām, kas Latviju izmanto kā lētu izgāztuvju izvietošanas poligonu, taču tas saniknoja vides ministru.

Valdība šodien atbalstīja līdz 700 000 eiro piešķiršanu, lai Valsts vides dienests varētu nodrošināt ugunsgrēka seku likvidēšanu. Šodien dienests izsludināja iepirkumu ugunsgrēka vietas attīrīšanai, pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz rītdienas pusdienlaikam.

Lasi vēl