Kalniete: Sociālo tīklu vidē ir ļoti viegli manipulēt ar cilvēku domām

25 komentāri
Kalniete: Sociālo tīklu vidē ir ļoti viegli manipulēt ar cilvēku domām
DĀVIS ŪLANDS, F64

Sociālo tīklu vidē ir ļoti viegli manipulēt ar cilvēku domām, dezinformācija tajos darbojas tādos nelielos, fragmentētos burbuļos, intervijā TV3 ziņu raidījumam “900 sekundes” pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).

Komentējot Kalnietes vadībā EP sākto darbu pie ziņojuma par dezinformācijas apkarošanu, viņa akcentēja, ka dezinformācija ir tikai “aisberga” redzamā daļa, zem kuras ir viss, kas to rada – dezinformācijas nervu sistēma – tehnoloģijas un platformas, tās asinsrite  un viena no svarīgākajām komponentēm – finanses – un mērķis, kādam nolūkam dezinformācija nepieciešama, piemēram, hibrīddarbībai ar draudu un pat kara elementiem vai komercionāliem mērķiem.

EK ir nākusi klajā ar plānu, kādā veidā sakārtot digitālo tirgu un aizsargāt Eiropas demokrātiju. “Viens no centrālajiem jautājumiem ir, kādā veidā padarīt [sociālo tīklu] platformas atbildīgas par finansējuma atklāšanu, par saturu, iestāties pret naida runu. Princips ir viens – kas nav atļauts tiešsaistē, tas nedrīkst būt atļauts bezsaistē. Tāpēc nākamajos divos gados parlamentā no Eiropas Komisijas ienāks virkne likumdošanas aktu, kas būs jāpieņem un kas sakārtos šo vidi. Šobrīd praktiski normu [,kas sakārto sociālo tīklu vidi] nav nekādu,” sacīja Kalniete.

Viņa teica, ka digitālās vides sakārtošanas jomā ASV līdz šim bija atturīga, taču pēc nesenajiem notikumiem Kapitolijā ir kļuvis skaidrs, cik liela ietekme var būt sociālajiem tīkliem, cilvēku kūdīšanai un viltus ziņām. EP ziņojumā par dezinformācijas apkarošanu iecerēts parādīt vājākās vietas un koncentrēties uz Eiropas demokrātijas procesa politiskajiem aspektiem.

Viņa arī uzsvēra, ka dezinformācija nav tikai tas, ko izplata Krievijas valsts vara. Tādi paši “spēlētāji” ar nedaudz citiem paņēmieniem un interesēm ir, piemēram, Ķīna, Indija, Ziemeļkoreja un Irāna. EP ziņojumā ir svarīgi tikt skaidrībā, kādā veidā neļaut ietekmēt vēlēšanu procesu ar dezinformāciju. “Runa ir par trešo valstu finansējumu gan no ārpuses, gan arī informācijas atmazgāšanu, kas ir līdzīgi naudas atmazgāšanai, kad atrod dažādus fondus un sabiedriskās organizācijas, ko redzam arī Latvijā, kas faktiski tiek finansētas no ārpuses. Vēl ļoti svarīgi, kādā veidā uzdot politiskajām partijām atklāt finansējuma [avotus]. Ne visur Eiropas Savienībā ir tik augsta atklātība un pārskatāmības pakāpe, kā, piemēram, Latvijā un pārējās Ziemeļu valstīs. Piemēram, Itālijā žurnālistiem ir aizliegts runāt par partiju finansējumu,” viņa sacīja.

Uz jautājumu, kādēļ pēdējos gados medijiem, turklāt globāli, sabiedrība pārmet it kā “valdošo aizstāvēšanu”, bet sociālos tīklus asociē ar “īsto tautas viedokli”, viņa uzsvēra, būtiski – kādā veidā veidot noturību un atturēt no ļaunprātīgām darbībām sociālajos tīklos. Starp šiem paņēmieniem ir medijpratība, sabiedrības izglītošana, brīvā žurnālistika, jo patlaban neelektroniskie mediji pārdzīvo ļoti grūtus laikus.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV)

“Kādēļ [sociālajos tīklos paustajai informācijai] ir augstāka ticamība? Tāpēc, ka sociālo tīklu vidē ir ļoti viegli manipulēt ar cilvēku domām, tā darbojas tādos nelielos, fragmentētos burbuļos. Ja, piemēram, mēs un jūs [rāda uz ziņu moderatoru] būtu vienā burbulī, tad mēs kopā ar citiem šajā burbulī esošajiem domātu diezgan līdzīgi. Tas ir ļoti viegli. Bīstamais ir tas, ka mērķētā ietekme vai pat algoritmi, mēs ieejam vienā citā laikmetā, kur šī daļa [sociālie mediji] elektroniskajā vidē nebūs tik spēcīga kā tas, ko varēs radīt ar mākslīgo intelektu.”

Viņa piebilda, ka neatkarīgi no nākotnes izaicinājumiem likumdošana nav sakārtota pat šīs dienas izaicinājuma – sociālo mediju dezinformācijas – jomā. Par to vēl lielāks izaicinājums būs mākslīgā intelekta radītā dezinformācija un ietekme uz cilvēkiem.