Kaljulaida vizītē akcentē Latvijas un Igaunijas sadarbības lomu cīņā ar pandēmiju

1 komentārs

Cīņā ar pandēmiju Latvijai un Igaunijai ir jāstrādā plecu pie pleca, – tā otrdien Rīgā teica Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Kaljulaida akcentēja, ka abām valstīm jāstrādā pie vienota regulējuma, kā atvieglot ikdienu tiem cilvēkiem, kuri būs saņēmuši vakcināciju.

Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas apmeklējums simboliski iezīmē 100 gadu, kopš Latvija un Igaunija atzina viena otru “de iure” un uzsāka diplomātisko sadarbību kā starptautiski atzītas valstis. Tikšanās notiek laikā, kad Igaunijā vērojams Covid-19 pandēmijas uzliesmojums – saslimstības rādītāji kaimiņvalstī uz 100 000 iedzīvotāju ir otri augstākie Eiropas Savienībā. Tiekoties ar valsts prezidentu Egilu Levitu, Kaljulaida Rīgas pilī citēja Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes sacīto.

“Vēsture mūs ir savienojusi, arī smagos laikos mēs nepadodamies. Par to ļoti precīzi ir pateicis Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste vizītē Igaunijā 1925. gadā. Igaunijas un Latvijas tuvināšanās labajās dienās var šķist kā skaists vārds, taču smagos brīžos tai ir liela vērtība un nozīme. Šis ir tas smagais brīdis, par ko prezidents Čakste runāja, un šo gadu mēs esam kopēji stāvējuši un cieši sadarbojušies,” teica Kaljulaida.

Kaljulaida akcentēja, ka šāda sadarbība cīņā ar pandēmiju nepieciešama arī turpmāk. Trešā Covid-19 viļņa priekšvakarā abu valstu prezidenti kā vienīgo glābiņu uzsvēra vakcināciju un arī sabiedrību pakļaušanos uz zinātni, nevis dezinformācijas un populisma kampaņām.

Levits norādīja: “Mūsu sabiedrības reaģē principā līdzīgi, bet tomēr detaļās atšķirīgi. Tas attiecas arī uz Igauniju un Latviju. Mums vasarā izdevās izveidot Baltijas burbuli, kas bija pirmā šāda veida brīvās ceļošanas zona pandēmijas laikā. Šodien mēs atrodamies situācijā, kad atrodamies otrajā uzliesmojuma vilnī, un nav izslēgts, ka būs arī trešais. Glābiņš ir vakcinācija, lai pēc iespējas daudz cilvēku vakcinētos, tur mums ir tieši tas pats viedoklis, un mūsu valdības dara visu, lai tas notiku pēc iespējas ātri… Mums ir zināmas aizķeršanās.”

Runājot par vakcināciju, Igaunijai šajā ziņā neatkarīgi no identiskām piegādes problēmām veicas krietni ātrāk un organizētāk.

“Mēs esam spējuši vakcinēt 6% Igaunijas iedzīvotāju. Ir pabeigta medicīnas darbinieku un pansionātos esošo cilvēku vakcinācija. Esam sākuši skolotāju, bruņoto spēku pārstāvju, policistu vakcināciju. Tāda iespēja mums radās tāpēc, ka “AstraZeneca” vakcīna nav ieteicama izmantošanai ļoti veciem cilvēkiem, ķērāmies pie jaunāku vakcinēšanas. Mēs arī ļoti ceram, ka uzņēmumi pildīs savas saistības un mēs varēsim ātrāk virzīties uz priekšu.”

Igaunija rosina Baltijas valstis domāt pie vienota regulējuma, kā atvieglot ikdienas dzīvi cilvēkiem, kuri būs vakcinēti. Arī Latvija iepriekš paudusi, ka brīdī, kad potes būs pieejamas lielākajai sabiedrības daļai, šāda dokumenta jeb tā sauktās Covid-19 digitālās pases ieviešanu atbalstītu.