Kafijas vēsture Latvijā: izrādās, ka pupiņas šeit tiek audzētas jau 60 gadus

1 komentārs

Kafijas pupiņas pēc naftas ir otra nozīmīgākā izejviela pasaules tirgū, un šo augu veiksmīgi audzē arī Latvijā. Vai mums ir iespēja ar laiku kļūt par kafijas lielvalsti?

Biologs Valters Kinna LNT filmēšanas grupai izrāda Botāniskā dārza kafijas koku augļus – tie vēl nav ķiršu krāsā, kad varēs novākt ražu. Kafija te ienākas regulāri.

“Kafija nogatavojas divas reizes gadā, izzied divas reizes gadā, un ogas gatavojas vairākus mēnešus. Pat septiņus mēnešus,” teic LU Botāniskā dārza pārstāvis Kinna.

Savu specifisko aromātu kafijas sēklas iegūst grauzdēšanas procesā, savukārt kafijas balto ziedu smarža atgādina jasmīnu aromātu.

Kafijas pupiņas pēc naftas ir otra nozīmīgākā izejviela pasaules tirgū. Tās tiek tirgotas gan Ņujorkas, gan Londonas biržās. Latvijā kafijas kokus sāka audzēt vairāk nekā pirms 60 gadiem tieši Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Pavairo kafiju Botāniskā dārza darbinieki paši no izaudzētajām kafijas pupiņām.

Foto no LU Botāniskā dārza

Ziemā kafijas kokus parasti aplaista ne biežāk kā reizi nedēļā. Mūsu visaukstākie mēneši šiem augiem īpaši nenāk pie sirds. Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Rita Riekstiņa atradusi jauno kafijas koka lapiņu – tas nozīmē, ka šiem augiem ir atsākusies veģetācija.

Lai kafijas kokiem nepiemetas kāds kaitēklis, to lapas Rita vērīgi apskata. Kad pupiņas ir nogatavojušās, Botāniskā dārza darbinieki kafiju gan no tām nedzer.

Audzēt pie mums kafiju varētu, taču tas būtu pārāk dārgi, savu viedokli pauž speciālisti. Šobrīd Botāniskajā dārzā tropu un subtropu kolekcijās pilnā plaukumā briest vairāki eksotiskie augļi – citroni, banāni un granātāboli. Pagaršot gan nebūs iespējams – to ir pārāk maz.

1 komentārs