Kādu ietekmi Covid-19 pandēmijas atstājusi uz sabiedrību? Prezentēti jauna pētījuma rezultāti

Pievienot komentāru
Kādu ietekmi Covid-19 pandēmijas atstājusi uz sabiedrību? Prezentēti jauna pētījuma rezultāti
RŪDOLFS KRIEVIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Jau kopš vasaras pētnieki centušies noskaidrot, kādu ietekmi Covid-19 pandēmija atstājusi uz sabiedrību? Un ceturtdien attālinātā konferencē paziņoja pirmos pētījuma rezultātus.

Pandēmijas ietekmi pētījuši daudzi nozares speciālisti. Analizējot aptauju datus, secināts, ka vismaz patlaban Covid-19 krīze joprojām ietekmējusi maz. Iedzīvotāji joprojām spilgtāk atminas triecienu, ko tiem sagādāja ekonomiskā krīze 2009. gadā.

Lasi vēl – Covid-19 krīze: Slimnīcām aizsarglīdzekļu rezerves pietiks vienam līdz diviem mēnešiem

“Salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku, arī šeit lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka dzīves līmenis palicis iepriekšējā līmenī. Vēl šeit būtu jāpiemin, ka lielāka daļa strādājošo atzīst, ka viņu dzīves līmenis ir pasliktinājies, nevis nestrādājošie. Tas saistīts, ka pandēmijas radītās izmaiņas vairāk atteicas uz nodarbinātiem, kamēr pensijas palika nemainīgas un stabilas,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ritma Rungule.

Citādi gan ar emocionālo triecienu. Šajā ziņā pandēmija ietekmējusi daudzus. “Runājot par pārdzīvojumiem, ko ir radījusi Covid pandēmija, tad galvenokārt tas ir saistīts ar veselību. Tās ir pastiprinātas bažas par tuvinieku veselību, pastiprinātas rūpes par savu veselību. Un trešā emocija ir dusmas par neskaidrību, nenoteiktību,” vērš uzmanību Rīgas Stradiņa universitātes profesore.

Pētījumā arī secināts, ka pandēmijas laikā krietni augusi iedzīvotāju vientulība. Tas galvenokārt ierobežoto socializēšanās iespēju dēļ. Tas, protams, atstājis sekas arī uz sabiedrības mentālo veselību.

“Depresijas simptomi ārkārtas situācijas laikā diemžēl ir pieauguši. Mēs esam identificējuši arī noteiktas riska grupas. Cilvēki, kuriem pagātnē ir bijušas nopietnas psihiskas problēmas, kuriem vispārīgā veselība pasliktinās, kuri pauž izteiktas bailes inficēties vai nomirt. Arī, kuru tuvinieki vai aprūpējamie ir augsta riska inficēšanās grupā,” saka Rīgas Stradiņa universitātes docente Jeļena Vrubļevska.

Tāpat secināts, ka Covid-19 krīzi smagāk pārdzīvo sievietes. Pētnieki pieļauj, tas saistīts ar to, ka sievietes vairāk iesaistījušās mājas darbos, kad, piemēram, bērni mācījās attālināti. Atšķirības arī tajā, kā pandēmijai pielāgoties spējuši pilsētas un reģionu iedzīvotāji.

“Pilsētās parādās šīs grūtības pielāgoties ārkārtas stāvoklim. To varētu skaidrot ar to, ka laukos ir iespējams novērst domas, darot āra darbus, saimniecības, lauksaimniecības darbus,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes lektors Gatis Upesleja.

Pētījums, kā iedzīvotājus pēdējo mēnešu pandēmijas ietekmējusi, ir daļa Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai. Kopumā 10 dažādiem pētījumiem šovasar atvēlēja piecus miljonus eiro.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā