Kāds rīdzinieku pāris dzīvo, teju neradot atkritumus

27 komentāri

Arvien vairāk cilvēku arī Latvijā izvēlas dzīvot ekoloģiski apzinīgu dzīvi.

Ir dažādi veidi, kā būt “zaļiem” un dabai draudzīgiem, un ir cilvēki, kuriem īpaši aizdomāties liek tie milzīgie atkritumu kalni, kurus rada mūsdienu dzīvesveids. Rīdzinieku pāris Laura un Andis Arnicāni jau gandrīz gadu dzīvo tā, lai atkritumu nebūtu gandrīz nemaz.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Kā katram cilvēkam parasti zem izlietnes ir vieta miskastei un maisiņš ar maisiņiem, kā katram latvietim. Mums ir līdzīgi – mums ir kaste papīram, plastmasai un maisiņš metāla lietām,” – norāda pāris.

Atkritumu šķirošana ir viens no videi draudzīga dzīvesveida nosacījumiem, taču tas ir tikai pēdējais solis “zero waste” jeb “nulle atkritumu” filozofijas daudzsoļu piramīdā – vispirms dzīve jāplāno tā, lai šķirojamajās tvertnēs nonāktu iespējami maz sadzīves atkritumu.

Laura un Andis Arnicāni šādi saimnieko kopš janvāra. Arī iepriekš viņi domāja zaļi, taču reiz abi aizdomājušies, cik daudz pēc viņiem paliek mēslainē un saprata, ka dzīvo diezgan egoistiski zaļu dzīvesveidu, patērējot ekoloģiski tīru pārtiku un produktus, bet neapzinoties, kas paliek aiz viņiem.

Rīdzinieku pāris nolēma krasi mainīt paradumus – atiet no lineārā patēriņa modeļa, kad nopirkto preci izmanto un uzreiz met ārā.

Savu jauno dzīvesveidu Arnicāni sāka radikāli – uzreiz atbrīvojās no miskastes. Citiem gan tā neiesaka darīt, bet sākumā rūpīgi izvērtēt savus pirkšanas paradumus. Pirmais ir saprast, no kā var ikdienā atteikties. Tas jau samazina patērēto preču apjomu. Arnicāni atteikušies no daudzajiem dažādajiem mājas tīrīšanas, kosmētikas, higiēnas līdzekļiem. Otrais ir samazināt savu patēriņu, bet iegādāto izmantot atkārtoti. Piemēram, uz veikalu iet ar savu maisiņu vai kastīti.

Galvenais nosacījums – izvairīties no iepakojumiem. Šā iemesla dēļ, galvenokārt, pāris iepērkas tirgū, jo tur preci var ielikt savā līdzpaņemtajā trauciņā. Plastmasai viņi met līkumu, bet, ja prece ir sapakota, iegādājas to papīra vai stikla iepakojumā, ko var pārstrādāt. Daudz gatavo mājās, kompostu krāj saldētavā un to pēc tam aizved uz laukiem. Arnicānu mājās arī nekrājas krēmu vai zobu pastu tūbiņas – tos viņi gatavo mājās paši. Laura iemanījusies pagatavot dezodorantu, sejas eļļas, kas kvalitātes ziņā nav sliktākas par eko veikalos nopērkamām.

Laura Arnicāne
Bezatkritumu saimniekošanas piekritēja

Man uztaisīt sejas eļļu – 3 minūtes, sejas ziepes nedaudz ilgāk, kamēr sacietē, zobu pastu, nepārspīlējot, varu sataisīt minūtēs divās. No rīta, kad beidzas, es parasti viņu arī uztaisu. Tas ir mīts, ka es sēžu četras stundas un brūvēju ziepes. Tā nav īsti.

Saprotams, ka šāds dzīvesstils prasa stingru plānošanu, taču Arnicāni ievērojuši,- tas viņiem ļāvis kļūt radošākiem, turklāt ir ne tikai gandarījums par dabai draudzīgu dzīvesveidu, bet radies pat ietaupījums – salīdzinot finanses ar iepriekšējo gadu, bezatkritumu saimniekošana ļāvusi ietaupīt vismaz 40% no tēriņiem.

 

“Zero waste” ļoti pārklājas ar minimālismu. Un minimālisma piekritēji atzīst, ka, atsakoties no lietām, cilvēks kļūst brīvāks.

Savu pieredzi un ieteikumus citiem jaunieši apkopo blogā “seek the simple” jeb “atrodi vienkāršo”. Arnicānu pāris gan nav “zero waste” filozofijas karognesēji – kustība radās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, aicinot paraudzīties uz potenciālajiem atkritumiem kā uz izmantojamiem resursiem. Lai parādītu kādus atkritumu kalnus mūsdienu cilvēks rada, aktīvisti pat uzskatāmi demonstrē, cik daudz mēslu viens cilvēks dienā aiz sevis atstāj.

 

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Ienāc ar sociālo tīklu profilu vai ievadi savu vārdu

Esi pieklājīgs savos izteicienos. Viedokli argumentē. Raksti tikai tādu komentāru, kas pauž tavu viedokli vai ir noderīgs citiem portāla lietotājiem. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem komentēšanas iespēja liegta.

Lasi vēl