Komentāri

Latvijas lielākās valsts augstskolas nākamajā mācību gadā neplāno palielināt studiju maksu, svētdien vēstīja raidījums ”LNT Ziņu TOP 10”.

Tam ir vairāki iemesli, un viens no tiem ir ekonomiskā situācija valstī.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēc studentu skaita ceturtā lielākā valsts augstskola Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) mācību gadu sagaida ar cerībām par studentu skaita pieaugumu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Zemkopības ministrija atbalsta aptuveni 900 budžeta vietu, tātad vairākums var mācīties bez maksas. Bet, ja sanāk studēt par maksu, tad dārgākā ir veterinārmedicīna, kas gadā izmaksā 2600 eiro. LLU studiju prorektors Aigars Laizāns stāsta, ka par programmu interesējas Somijas jaunieši, jo viņu valstī tajā ir ļoti grūti iekļūt un tas maksā ļoti dārgi.

Foto

Nākamā cenas ziņā dārgākā ir ainavu arhitektūra un plānošana, par ko jāšķiras no 2440 eiro, un tai ar 2020 eiro seko būvniecība, bet citas LLU unikālās programmas, piemēram, lauksaimniecība, lauksaimniecības inženierzinātnes, mežzinātnes, pārtikas produktu tehnologi, maksā 1800 eiro gadā. Vismazākā maksa vairākās programmās ir 1200 eiro. Kā skaidro augstskolā, atsevišķas programmas maksā dārgāk mācību procesā nepieciešamo iekārtu, tehniskā nodrošinājuma dēļ.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaiņas cenās bijušas par 10–20 eiro. LLU norāda, ka tās studenti ir no reģioniem un ir redzams, ka maksātspēja nav pieaugusi strauji. Tāpēc augstskola cenšas cenas mainīt pēc iespējas mazāk.

Pēc studentu skaita lielākajā augstskolā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) dārgākā studiju programma ir arhitektūra. Arī šajā universitātē lielākā daļa – teju 4000 – studē par valsts budžeta līdzekļiem. Bet, mācoties par maksu, topošajiem arhitektiem jārēķinās ar 3250 eiro gadā.

Pagaidām ekonomiskās situācijas un pirktspējas dēļ arī RTU necels mācību maksas. ”Neuzskatījām, ka būtu iemesls šobrīd celt mācību maksu,” teica RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis.

Tas nozīmē, ka ar 3000 eiro gadā jārēķinās tiem, kuri nav tikuši budžeta vietās studēt Būvniecības inženierzinātņu fakultātē. Bet pārējās fakultātēs studiju programmu cena ir no 1550 eiro līdz 1800 eiro gadā.

Pēc studentu skaita otrā lielākajā augstskolā – Latvijas Universitātē (LU) – budžeta vietu skaits, kas sasniedz 2500, ir uz pusi lielāks nekā maksas studiju vietu skaits. Taču tiem, kuri studijas apmaksā no savas kabatas, nākamajā mācību gadā izmaksas nepieaugs. Augstskolā skaidro, ka tāda ir vienošanās ar studentiem – pirms trim gadiem maksas pieauga par aptuveni 10%.

LU ar dažiem izņēmumiem lielākā daļa programmu pilna laika studijās maksās 2000 eiro gadā. Izņēmums ir Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija – 2800 eiro, dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju skolotājs – 1900 eiro, 1500 eiro izmaksā pirmsskolas izglītības pedagogu studijas, studijas Juridiskajā fakultātē – 2060 eiro gadā, bet Medicīnas fakultātē – 2820 eiro. Salīdzinoši dārgas mācības ir ārvalstu studentiem. Viņiem, piemēram, ārstniecības studijas izmaksā 7000 eiro gadā, bet zobārstniecība – 12 500 eiro gadā.

Bet par 11 500 eiro gadā zobārstniecību arī Latvijas iedzīvotāji var studēt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kas specializējas medicīnas un sociālo zinātņu jomās. Augstskola norāda, ka šāda maksa ir atbilstoša vidējam Eiropas un pat Austrumeiropas piedāvājumam un programma mērķēta tieši uz ārvalstu studentiem.

Piemēram, Kārļa universitātē Prāgā studijas maksā līdz 12 600 eiro, Varšavas Medicīnas universitātē – līdz 18 200 eiro. Tikmēr Londonā zobārsta aroda apgūšana var izmaksāt 39 200 mārciņu gadā, bet ASV – 86 000–100 000 ASV dolāru.

Vietējiem zobārstniecības studentiem būs pieejamas 24 budžeta vietas. Kopumā RSU no budžeta apmaksāto vietu skaits ir mazāks nekā no privātiem maciņiem apmaksāto vietu, kur ir daudz ārvalstu studentu. Vietējiem studentiem cenas par studijām šogad nemainīsies, ņemot vērā arī ekonomisko situāciju. Turpretī ārvalstu studentiem maksas gan pieaugs par aptuveni 20-22%, un lai arī studētgribētāju skaits varētu samazināties, pieprasījums vienalga būs lielāks nekā piedāvājums, prognozē universitāte.

Prestižā augstskolu reitinga veidotāju ”QS Top Universities” apkopotā informācija liecina, ka Eiropā ir daudzas augstskolas, kurās Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji var studēt bez maksas, turklāt tām ir ievērojami labāki reitingi nekā Latvijā novērtētajām universitātēm. Taču jārēķinās ar augstākām dzīvošanas izmaksām.

Lasi vēl