Kādēļ pēc Šeremetjevas traģēdijas neaizliedz ekspluatēt “Sukhoi Superjet”? Skaidro Civilās aviācijas aģentūras direktors

1 komentārs
Kādēļ pēc Šeremetjevas traģēdijas neaizliedz ekspluatēt “Sukhoi Superjet”? Skaidro Civilās aviācijas aģentūras direktors
REUTERS/SCANPIX

Saistībā ar maija sākumā notikušo traģēdiju Maskavā, kad Šeremetjevas lidostā avārijas nolaišanās laikā aizdegās iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna “Sukhoi Superjet 100”, prasot vairāku cilvēku dzīvības, Krievijas varas iestādēm, kā arī citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp Eiropas Savienībai (ES), nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu, kā tas ir izdarīts “Boeing 737 Max” lidmašīnām, tā intervijā portālam “db.lv” norādījis Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Gorodcovs portālam paudis, ka pastāv aizdomas par kļūdainu pilota rīcību, kā arī ir daudz jautājumu par “Sukhoi Superjet 100” ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa.

Vienlaikus CAA direktors atgādina, ka arī pēc pirmā negadījuma “Boeing 737 Max” flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Savukārt, kad notika otrs nelaimes gadījums, secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša.

“Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā,” tā intervijā “db.lv” skaidro Gorodcovs.

Iepriekš jau vēstīts, ka maija sākumā Maskavas Šeremetjevas lidostā avārijas nolaišanās laikā aizdegusies iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna ar 78 cilvēkiem, no kuriem 41 cilvēks gāja bojā.  

Lasi vēl: Versijas par Maskavas lidostā notikušo katastrofu

Tikmēr saistībā ar “Boeing 737 MAX” aviokatastrofām Etiopijā un Indonēzijā, ASV aviācijas milzis “Boeing” martā pieņēmis lēmumu rekomendēt apturēt visu saražoto lidmašīnu modeļu “737 MAX” lietošanu pasaulē.

Šis lēmums sekoja pēc uzietiem pierādījumiem Etiopijas katastrofas vietā, kā arī ASV soļa liegt šīm lidmašīnām pacelties gaisā.

ASV izmeklētāji gan Etiopijas aviokatastrofas vietā, gan pētot satelīta datus, spējuši savilkt arvien vairāk paralēles šai traģēdijai ar pērnā gada oktobrī notikušo Indonēzijā, kad ar teju 190 cilvēkiem uz klāja avarēja šā paša modeļa – “Boeing 737 MAX” – gaisa kuģis.

Vaicāts, cik ilgi varētu pastāvēt aizliegums “Boeing 737 MAX” lidmašīnām, Gorodcovs norādīja, ka atšķiras skatījums starp ASV un Eiropu, pie kādiem nosacījumiem šos gaisa kuģus varētu atgriezt ekspluatācijā.

“Amerikāņi nepieciešamās izmaiņas veikuši, lidmašīna tiek aktīvi ekspluatēta, lai iegūtu objektīvus datus un pierādītu, ka tā ir ekspluatācijā droša. Savukārt Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) uzskata, ka jāveic neatkarīgs svarīgāko lidojuma vadības sistēmu sertifikācijas process, pie kā notiek aktīvs darbs Ķelnē,” intervijā skaidro Gorodcovs.

Lai atļautu “Boeing MAX” ekspluatāciju Eiropā, varētu būt vajadzīgs viens mēnesis ilgāk nekā ASV vai citur pasaulē, pauž CAA direktors un atklāj, ka jūnijā notiks ASV rīkota konference, kurā piedalīsies kompetentās iestādes un visas dalībvalstis, kurās reģistrētas “Boeing 737 MAX”. Pēc Gorodcovs teiktā, ASV mēģina pārliecināt starptautisko pārliecību, ka viss ir izdarīts un lidmašīnu var atsākt ekspluatēt.

“Eiropieši ir skeptiskāki, un ES tas varētu notikt šā gada nogalē. Viena lieta ir lidmašīnas projektēšanas kļūdu novēršana, otra – pilotu apmācība, kas vēl jāizstrādā, jāpārkonfigurē visi lidojumu simulatori un trenažieri, savukārt kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka tie darbojas pareizi,” bilst Gorodcovs.