Komentāri

Tūkstošiem iedzīvotāju valstī nesaņem sev adresētu informāciju un sūtījumus no dažādām iestādēm, jo nav deklarējuši savu īsto dzīvesvietu. Lai arī tas nevienu no saistībām neatbrīvo, iestādēm tās rada pamatīgus izdevumus.

Likums par dzīvesvietas deklarēšanu prasa no iedzīvotājiem norādīt adresi, kurā cilvēks ir sasniedzams. Taču bieži vien gan valsts, gan pašvaldības institūciju sūtījumi atgriežas pie sūtītāja. Piemēram, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā pērn trešā daļa ierakstīto vēstuļu nav sagaidījusi adresātus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Cilvēki dažādu iemeslu dēļ norāda savu deklarēto dzīves vietu, taču tajā nedzīvo un tāpēc nav atrodami. Viņus atrast ir grūti, lai gan informācija, kas tiek izsūtīta ir svarīga, sūdzas pašvaldībās.

Turklāt nekorektas deklarētās dzīvesvietas dēļ tiek tērēts ne tikai papīrs, bet arī nauda. Vienas ierakstītās vēstules izsūtīšana maksā gandrīz pusotru eiro. Tātad, izsūtot 9,5 tūkstošus vēstuļu, tiek iztērēti nepilni 14 tūkstoši eiro, no kuriem 4,5 tūkstoši tiek iztērēti lieki, jo trīs tūkstoši vēstuļu adresātus nesasniedza.
Liekas galvas sāpes tādos gadījumos rodas arī Latvijas pastam, kam par saviem līdzekļiem jānogādā šie sūtījumi atpakaļ sūtītājiem. Šādu sūtījumu apjoms mēdz būt līdz 10 tūkstošiem vēstuļu mēnesī.

Sods par nepatiesu ziņu sniegšanu, deklarējoties kādā adresē, bet faktiski tur nedzīvojot, ir līdz 550 eiro. ”Taču, vai to var izkontrolēt, ņemot vērā, kā cilvēki pārceļas, īrē dzīvokļus utt., ir ļoti grūti. Mēs paļaujamies uz to, ka pilsoņi ievēro likumdošanu,” stāsta Laura Laiva, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve.

Lai iedzīvotāji būtu sasniedzami, tiek plānots, ka pēc diviem gadiem katram iedzīvotājam tiks piešķirta elektroniskā adrese, uz kuru tiek sūtīti dažādi valsts un pašvaldības ziņojumi un lēmumi.

Skaties video un uzzini vairāk!

Lasi vēl