1 komentārs

Šonedēļ valdībā apstiprināts jaunais pamatizglītības standarts, kas stundu sarakstā un citādā mācīšanās pieejā ienāks skolēnu un vecāku dzīvē pēc pusotra gada.

Lai arī kompetenču pieejā balstītā izglītība, kas ir tik skaidra ministram un projekta naudas apguvējiem, joprojām bez daudzām atbildēm atstājusi pašvaldības, – ko jau tagad vajadzētu pielāgot vecākiem un tiem, kas mācīsies “pa jaunam”? “LNT Ziņu TOP 10” pētīja, vai jaunajam izglītības saturam būs arī jauna forma? Vai var cerēt, ka smagās skolas somas beidzot kļūs vieglākas un varbūt vairs nebūs vajadzīgas vispār?

“Skola2030” eksperti pašlaik strādā pie jauniem mācību līdzekļiem, kas būs pieejami digitāli. Katrai klasei katrā priekšmetā paredzēts veida starta komplekts, kas satur piecu līdz sešu žanru materiālus. Piemēram, tiek ieviests tāds jauns termins kā temata atsegums.

Jānis Vilciņš
matemātikas un dabaszinību mācību jomas eksperts

Tas ir materiāls skolēna lietošanai. Protams, tas notiek skolotāja vadībā, kurā skolēnam ir informācija par to, ko viņš šajā tematā sapratīs un ko viņš, šo tematu beidzot, pratīs izdarīt matemātikā. Un skolotājas ziņā ir tas, vai viņš šo materiālu lieto jau sākumā vai beigās, lai veidotu kopsavilkumu.

Būtiska loma ir mācību stratēģijām un mācību aktivitātēm, kas nodrošina jaunā satura realizāciju.

“Matemātika prasmes apguvei ir svarīgi iziet visas kognitīvā dziļuma pakāpes, un tā ir ilustrācija par to, ka kaut kādas prasmes apguvē var būt pirmais, otrais, trešais un ceturtais līmenis. Un tas tiek pateikts skolēnam jau pašā sākumā, tiek veidotas dažādas kartes, lai viņš redz, kur viņš ir un kur viņš var iet tālāk,” skaidro Vilciņš.

No tā ir atkarīgs skolēna vērtējums. Tas var tikt veikts dažādi, tomēr jaunajā standartā uzsvars tiek likts uz tā saucamo formatīvo vērtēšanu.

Jānis Vilciņš
matemātikas un dabaszinību mācību jomas eksperts

Tas ir vērtēšana procesā, kur fokuss ir nevis uz novērtējuma izlikšanu, – tev ir pieci vai malacis, vai labi, bet akcents ir uz ļoti precīzas informācija iedošanu, ko tu nedarīji vēl īsti labi vai kā tev pietrūkst, vai ko tev darīt tālāk. Tas tā kā formē zināšanas, formē prasmes.

Komplektam pievienotas arī vārdnīcas jeb glosāriji un vingrināšanās uzdevumi. Visu šo pedagogi, skolēni un vecāki varēs brīvi drukāt. Piemēram, 4. klases matemātikas komplekts ietver sevī kopumā ap 80 A4 formāta lapas, kas nodrošina apmēram 10% no šim priekšmetam paredzētā mācību laika. Kopumā “Skola2030” uzdots izstrādāt 118 digitālos mācību līdzekļus, kam ir atvēlēti gandrīz 7,3 miljoni eiro. Visi šie materiāli būs bez maksas pieejami īpašajā digitālajā krātuvē.

Savukārt otro daļu digitālo mācību līdzekļu izstrādās komersanti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) decembra beigās – janvāra sakumā izsludinās konkursu. Tam ir atvēlēti 1,9 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda finansējuma.

Evelina Bole
IZM Struktūrfondu departaments vecākā eksperte

Mēs sagaidām, ka komersanti izstrādās interaktīvus iesaistošus digitālos mācību līdzekļus, tas nozīmē, ka izglītojamais var iesaistīties, lai apgūtu šo vielu. Viņš var izvēlēties līmeni, kādu apgūt, piemēram, vieglākus uzdevumus vai sarežģītākus, var izvēlēties to saturu. Mēs izvairāmies no tā, kā tas būs līdzeklis, kurš netiks ne atjaunots, ne uzturēts, vai nu tas būs vienkārši kā grāmata internetā. Nē, šādus līdzekļus mēs nesagaidām.

Vienam iesniegumam pieejamā summa nevar pārsniegt 200 000 eiro. Tas ļaujot saņemt finansējumu bez katra projekta papildu saskaņošanas Eiropas Komisijā. Piedalīties konkursā aicinātas ne tikai lielās izdevniecības, bet arī informācijas komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi.

“Mēs uzskatām, ka laba digitālā līdzekļa pamatā ir ne tikai tas tehniskais nodrošinājums, ko var iedot šis kompānija, bet arī komanda, kura to izstrādā. Atbalsta summā nav iekļautas izmaksas, kas segtu lielas platformas izmaksas, kas varētu būt vislielākās potenciālās izmaksas. Tieši otrādi, mēs atbalstam satura izstrādi, nevis vietas izstrādi, kur šie visi digitālie līdzekļi tiks koncentrēti,” skaidro Bole.

Jaunā konkursa finansēšanas ierobežojumi rada bažas grāmatizdevējiem, kuru sortimentā digitālie mācību līdzekļi jau ir.

Vija Kilbloka
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pārstāve

Sadalot finansējumu, mēs pieredzēsim ļoti tematiski daudzveidīgu digitālo materiālu pieplūdumu, kurā būs grūti orientēties skolotājam, kas nebūs pēctecīgi, un tas būs vairāk tāda kazuistika. Grūtāk aptverama, un nebūs tāda sistemātiskuma tajā.

Decembra vidū šis jautājums tiks apspriests Izdevēju konsultatīvas padomes sēdē.

“Gribētos, lai tas ierobežojums nav uz naudu, bet tiktu izvērtēts piedāvājums. Ja mēs sakām – mēs spējam nodrošināt fiziku vidusskolai vai pamatskolai dabaszinības, tad tas kopumā tiek izvērtēts, un tiek vērtēts arī tas, cik tas maksā,” skaidro Kilbloka.

Konkursa kārtībā izstrādātie interaktīvie materiāli paliks komersanta īpašumā. Tie būs pieejami tikai digitāli un par maksu.

Teorētiski jaunai lielai digitālai krātuvei vajadzētu atvieglot skolēna somu. Bet tā uzreiz nenotiks. Jo elektronisko mācību līdzekļu izmantošana vai neizmantošana būs atkarīga no konkrētas skolas un konkrētas pašvaldības.

Digitālie mācību līdzekļi nav obligāti. Turklāt to izmantošana prasa, lai skolā būtu atbilstošs tehniskais aprīkojums – datori, kopētāji.

Guntars Catlaks
Valsts izglītības satura centra vadītājs

Nav skolu, kurās nebūtu dabaszinātņu, mājturības kabinetu vai datorklašu. Šobrīd visur ir. Tas, ka tie noteikti ir jāatjauno un jāuzlabo – to mēs saprotam. Tāpēc arī domājam par nākamo struktūrfondu periodu un valsts investīcijām. Taču, protams, atceramies, ka izglītības iestāde ir pašvaldību dibinātas. Un, protams, ka dibinātājam arī ir primāra atbildība par to.

Savukārt Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure norāda: “Protams, pašvaldības turpinās iegādāties šos te, bet mums ir jāsaprot tad, cik tas varētu maksāt un kas ir tie resursi, nevis vienkārši pārliekot uz pašvaldību pleciem un par šo problēmu nerunājot.”

Liela daļa mācību grāmatu un uzdevumu jau tagad ir pieejamas elektroniski. Ideālajā variantā katram skolēnam būtu nepieciešama planšete vai kāda cita ierīce, ar kuras palīdzību viņš varētu viegli pašlaik gatavojamo krājumu izmantot.

Zane Oliņa
“Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja

Tas arī ir jautājums par to, kā sabiedrībā kopumā mēs skatāmies arī uz publisko pakalpojumu pieejamību vispār. Jo ir valstis, kuras, nodrošinot ģimeni ar ierīci, dod iespēju mammai piekļūt e-pakalpojumam, un bērns to var izmantot skolai.

Tuvākajā laikā pašvaldības sāks apzināt skolu tehnisko nodrošinājumu. Uzskaites apkopotos datus un finanšu pieprasījumu plānots iekļaut valsts 2020. gada budžetā. Savukārt digitālā krātuve šogad un nākamgad pakāpeniski tiks nodota aprobācijai pilotskolās. Plānots, ka tās galavariants būs apstiprināts 2020. gada maijā.

TOP komentāri

  • Anna
    0 0 0

    Anna

    Ko nozīmē 118 digitāli materiāli par 7 miljoniem, ko varēs brīvi drukāt skolēni, skolotāji un vecāki. Vai tad tie nebūs interaktīvi mācību līdzekļi, kam nav nekāda sakara ar papīru!! Septiņi miljoni to lapu drukāšanai, ko rādīja LNT? Kaut kas te neiet kopā.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl