1 komentārs

Valsts ik gadu ar 1,2 miljoniem eiro finansē īpašu programmu, lai ārstētu cilvēkus ar smagiem izgulējumiem.

Taču vairākas invalīdu biedrības paudušas satraukumu, ka nauda netiekot īstenota pilnvērtīgi. Austrumu slimnīcā, kur ārstē šādus pacientus gan saka, ka pret viņiem tiekot izvērsta apzināta nomelnošanas kampaņa, un to darot kāda privāt-klīnika, kurai valsts pirms pāris gadiem atņēmusi finansējumu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Speciālu izgulējumu ārstēšanas programmu valstī izveidoja pirms vairāk nekā desmit gadiem. Lai arī ik gadu valsts tai atvēl 1,25 miljonus eiro, vairākas invalīdu biedrības norāda, ka pēdējos gados aprūpe esot pasliktinājies. Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības pārstāvis Mārtiņš Karnītis pārmetumus raida stacionāra Biķernieki virzienā, kurā izgulējumu programma darbojas.

Mārtiņš Karnītis
Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības pārstāvis

Pacienti tiek izrakstīti ar neizpildāmām diagnozēm, pacienti tiek dažādos veidos pierunāti ārstēties mājās, netiek uzņemti slimnīcā. Programma tiek pildīta tikai par 65%.

Biķernieku ķirurģiskās infekcijas klīnikas vadītājs pārmetumus kategoriski noraida. Valsts izgulējumu programmai stacionārā atvēlētas desmit gultas – tās paredzētas pacientiem ar smagiem izgulējumiem. Taču tā kā izgulējumiem ir dažādas pakāpes, tikai 10% no visiem cilvēkiem, kas cieš no šīs nepatīkamās komplikācijas, kas rodas ilgstoši, nekustīgi guļot, šeit var tikt ārstēti.

Arnolds Jezupovs
Biķernieku ķirurģiskās infekcijas klīnikas vadītājs

Ir slimnieki, kuriem būtu nepieciešama operatīva ārstēšana, bet diemžēl viņus nevar operēt. Piemēram, cilvēkam, 90 gadi, smaga onkoloģiska slimība, vai smags insults, viņš ir paralizēts, skaidrs, ka viņš šo operāciju nevar izturēt.

Ārstēšanās stacionārā ir plānveidīga. Prioritārie slimnieki ir tie, kuriem nepieciešama operācija. Pacientu atbilstību programmai izvērtē ārstu konsīlijs. Rindā uz desmit gultām esot jāgaida vidēji mēnesis.  No izgulējumiem Latvijā ik gadu cieš vairāki simti cilvēku. Arī Ausma no Valles saskārās ar šo sāpīgo un grūti izārstējamo kaiti, kad nonāca slimnīcā, lai veiktu daļēju kājas amputāciju.

Ausma
Ārstējusies no izgulējumiem

Pēc operācija mani ievietoja reanimācijā. Pēc tam nodaļā, tur es gulēju uz muguras visu laiku, nevienas mani nenāca, negrozīja, man uzvilka pamperus. Es jutu, ka guļot uz muguras mani šausmīgi dedzina aizmugurē, kur bija izgulējums astes kaulē, bet neviens, ne sanitāru, nekas negrozīja un pat nepateica, ka es varu grozīties. Rezultātā dabūju izgulējumu.

Pēc tam, kad Ausma Veselības inspekcijā iesniedza prasību, prasot kompensāciju par mediķu nevērību, viņas slimības izrakstā no Biķernieku slimnīcas pēkšņi parādījās jauns ieraksts – ka viņa slimnīcā nonākusi jau ar izgulējumu. Šīs divas rindiņas iespiestas pašā lapas augšā, un sieviete pārliecināta, ka tas darīts, lai viņu ekspertīzē neatzītu par cietušo. Karnītis norāda, ka izveidojusies absurda situācija, kurā pacienti ir bezspēcīgi.

Mārtiņš Karnītis
Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības pārstāvis

Veselības inspekcijā strādājošais eksperts savu sertifikātu pagarina pie Austrumu slimnīcas galvenā ķirurga. Tad kādu Jūs domājāt viņš sniegs to ekspertīzes slēdzienu? Ekspertīzes tiek novilcinātas, izveidotas slimnīcai labvēlīgas.

Veselības inspekcijā šos pārmetumus noraida, norādot, ka ekspertīžu veicēji lietas skata neitrāli, un par saviem sertifikātiem tiem nemaz nav pamats satraukties.

Ilze Buka
Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja

Lēmumus par sertifikāciju, resertifikāciju, anulēšanu pieņem Latvijas ārstu biedrība, pārskatot šīs personas, kas ir atbildīgas par resertifikāciju biedrībā. Tās nav tās pašas personas, kas ir iesaistītas izgulējumu programmas ietvaros, nav šī sakritība nekāda.

Ausma arī sašutusi, ka tā vietā, lai paliktu slimnīcā ārstēt iegūto izgulējumu, viņu no medicīnas iestādes pēc divām nedēļām vienkārši izrakstīja.

Ausma
Ārstējusies no izgulējumiem

Braucu pie ārstējošā ārsta, ar to konsultējos. Pēc tam brālis mani ārstēja, trīs reizes dienā brauca pie manis mājās, mazgāja, lika zāles virsū, tā pusgada laikā, decembrī uz Ziemassvētkiem man tikai sadzija.

Biķernieku ķirurģiskās infekcijas klīnikas vadītājs neslēpj, ka Latvijā tā tik tiešām ir liela problēma – akūti trūkst tieši paliatīvās aprūpes jeb pacientu kopšanas nodaļas.

Ārsti arī norāda, ka šobrīd tiekot izvērsta nomelnošanas kampaņa, aiz kuras stāv Brūču klīnikas vadītājs Olafs Libermanis. Šī privātklīnika kopš 2015. gada vairs nesaņem valsts finansējumu izgulējumu programmas ietvaros, tagad to pilnībā  pārņēmusi Austrumu slimnīca.

TOP komentāri

  • Vita Eglīte
    +1 +1 0

    Vita Eglīte

    Ārsti savas kļūdas aprok....cik pazīstama situācija-visi balti un pūkaini, bet med.izrakstos pēkšņi parādās Dieva brīnumi.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

Vasaru pārsvarā pavadīji siltās zeķēs, vērojot lietus lāses aiz loga, vai arī gluži pretēji – aktīvi sportojot brīvā dabā, pa vidu daudziem koncertiem un festivāliem? Godīgi aizpildi šo testu un skaties – vai mēs spēsim uzminēt, kāda patiesībā bija Tava vasara!

Lasi vēl