1 komentārs

Ņemot vērā lielo skatītāju interesi, LNT ziņu dienests turpina runāt par līdz šim bieži noklusētu, bet Latvijā daudziem nozīmīgu problēmu – autismu. Tā kā valsts atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir ļoti niecīgs, vecāki ļoti daudz ko paši cenšas darīt lietas labā. Vecākiem arī ir savi priekšlikumi un domas, kā situāciju uzlabot.

Bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecākiem ir grūti plānot nākotni. Pēc diagnozes noteikšanas daudziem nav nojausmas par to, kas ar viņu bērniem notiks tālāk.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Viens no grūtākajiem ir tas, ka man nav ne jausmas, kā mēs turpmāk dzīvosim. Es nezinu, kurā skolā viņš ies, es nezinu, kur viņš strādās. Kā viņš dzīvos patstāvīgi vai tomēr būs visu laiku ar asistenta klātbūtni. Bet es zinu, ka viņš var mācīties, man vienkārši ir jāatrod ceļš, kā viņš to darīs. Es zinu, ka viņš noteikti varēs iekļauties dzīvē un kaut kādā veidā strādāt un sevi uzturēt,” domā mamma Dace Voitkēviča.

Lai palīdzētu saviem bērniem, mammas kļūst par asistentiem un iet mācīties. Lai labāk saprastu sava trīspadsmitgadīgā dēla vajadzības, Nellija Repina atkal iestājusies augstskolā: “Līdz šim man ir bijušas divas augstākās [izglītības], bet es izdomāju, ka man vajag speciālo pedagoģiju, jo pēc būtības visvairāk šādam bērnam var palīdzēt tikai pareizā pieeja un pareizs darbs ar viņu. Nav mums brīnumtabletes un nav tādas viens konkrētas terapijas, kur tu aizej, tev pastāsta kā, tu tā dari un viss notiek.”

Valstī trūkst sistemātiskas pieejas, ko darīt ar cilvēkiem, kam ir autiskā spektra traucējumi, uzskata psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Piemēram, Veselības ministrijā līdz šim brīdim nav izstrādātas diagnostikas vadlīnijas.

“Šie traucējumi, ja viņi ir pietiekoši smagi, viņi pārtop citos traucējumos, ja tas ir saistīts ar zāļu kompensāciju sistēmas īpatnībām, jo ar autisko spektru nav zāles, kas būtu kompensētas, ir viens medikaments, kas ir kompensēts. Tas ir saistīts ar invaliditātes pabalsta noteikšanas sistēmas īpatnībām, ir ļoti daudz strukturālās lietas, kas kavē to un faktiski arī liedz saņemt palīdzību,” norāda bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Vēstulēs, ko saņēma LNT Ziņu dienests vecāki izsaka konkrētus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai: “Valdībai jāsāk domāt par jaunu speciālistu apmācību, jo pat par naudu ir ļoti grūti tikt pie labiem speciālistiem, kas mācētu darboties ar bērniem kam ir smagāki attīstības traucējumi. Visur ir atbilde, bērnu daudz, speciālistu mazs un rindā uz terapiju jāgaida pa vairākiem mēnešiem, līdz kāds atteiksies no nodarbībām. Diemžēl parastais logopēds nespēj strādāt ar bērnu kam ir smagāki attīstības traucējumi.”

Savukārt izglītības ministrijā pašlaik norit diskusijas par iespēju atteikties no speciālās izglītības programmām. Daudzi speciālisti uzskata, ka atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām vajadzētu veidot individuāli, ņemot vērā katra konkrēta bērna traucējumus un spējas. Savās vēstulēs vecāki aicina uzlabot pedagogu izglītošanu.

“Jāsāk ir ar pedagogu programmu pārveidošanu augstskolās. 2 līdz 3 kredītpunkti speciālajā izglītības kursā. Nezin kāds priekšstats tiek iegūts studentiem par bērniem ar speciālajām vajadzībām. Ja reiz ejam uz iekļaujošo izglītību, tad pieliekam varbūt vēl kādu kursu, tieši apmācības metodes, skolas un klases vides veidošana utt. Kā arī atsevišķa programma asistentu sagatavošanai, kurā noteikti būtu jāiekļauj asistents cilvēkam ar autismu,” rakstīts vēstulē.

Domājot par savu bērnu nākotni, vecāki pat ir gatavi paši veidot dienas centrus un grupu mājas. “Es domāju par to, kas būs nākotnē. Vai tā būtu kāda grupu māja, vai kāda kopiena. Man dažreiz ir idejas, ka gribētos kaut ko tādu izveidot, bet protams trūkst ikdienā laiks un enerģija pie tā tā nopietni pieķerties. Bet ceru ka kādreiz,” norāda mamma Solveiga Silkalna. Agri vai vēlu šie jautājumi būs jārisina arī valdībai.

TOP komentāri

  • sss
    0 0 0

    sss

    Pirmkart,lai situaciju uzlabotu Latvija autisma joma,vajag runat par realiem sistemas trukumiem1.Speciala izglitiba nav programmas berniem ar autiska spektra traucejumiem,tos iegruz kodos 56,57,58,59,bet tie visi nav paredzeti autiskiem berniem.2.Es ,personiski nezinu nevienu specialistu,kurs Latvija butu izstradajis realu,berna diagnozei atbilstosu rehabilitacijas planu,pec kura vecaks zinatu ,kur,ko ,ka darit.Veselibas zinja,lai butu konkreta,izstradata veselibas parbaude autiskiem berniem,jo to veselibas problemas ir specifiskas,kombinetas.Socializacija-zinosi,problemu izprotosi psihologi,kas spej palidzet vecakiem un bernam,un parejie specialisti,kuri ,reali izstradatu katrs sava joma planu ,ka palidzet.3.Izglitiba,individuals uz berna spejam,nespejam balstitsizglitibas plans,kur butu pielagotas nodarbibas,apmaciba bernam,nevis visi berni samesti kaudze un 5,8 klase kopa un tik brauc uz prieksu pieskatisanas virziena,nevis izglitibas,socializacijas un palidzibas.4.sabiedribas informetiba ar konkretiem dzives piemeriem.5.Visi labie ,veksmigie ,reali palidzejusie berna attistiba specialisti,to apkopojums .

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl