Kā zviedru skolniecei Grētai Tūnbergai izdevies kļūt par “klimata balsi”?

4 komentāri

Tieši ar uzstāšanos ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, un nekautrējoties kaunināt pasaules valstu vadītājus, Grēta Tūnberga kļuva par pasaules mēroga “klimata balsi”.

Lai arī lielvaru politiķi, piemēram ASV prezidents Donalds Tramps, par klimata pārmaiņām turpina smīkņāt, un par 16 gadus veco zviedru skolnieci pazobojies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Grēta viņiem “Twitterī” nepalika atbildi parādā.

“LNT Ziņu TOP10” pētīja, kāds ir “Grātas stāsts”, un kāpēc tieši viņai izdevies nepilna gada laikā, kas sākās ar neiešanu uz skolu, kļūt par klimata pārmaiņu skaļāko balsi? Kāpēc vieni viņu uzskata par gluži vai mesiju, jo viņai ir miljoniem sekotāju, citi aplēš viņas izredzes tikt pie Nobela prēmijas, bet vēl citi – par iedarbīgu sabiedrisko attiecību instrumentu neredzamu režisoru rokās?

“Vairāk nekā 30 gadu garumā zinātne ir sniegusi pārliecinošu vēstījumu. Kā jūs uzdrošināties novērsties un nākot šeit apgalvot, ka esat darījuši pietiekami, lai gan rezultāti joprojām nav pamanāmi,” ANO Ģenerālajā asamblejā teica Tūnberga.

Lasi vēl Vides aktīviste Grēta Tūnberga ANO klimata samitā sarāj politiķus par viņas paaudzes nodošanu

Zviedru pusaudzes runa ANO Klimata konferencē ilga nepilnas piecas minūtes, taču spēja radīt milzīgu rezonansi. Sajūsmu un kritiku. Brīžiem pat apvainojumus. Piemēram, indiešu izcelsmes amerikāņu politiskais apskatnieks Dinešs Souza meitenē saskatīja paralēles ar nacisma tēla popularizēšanas simbolu. Proti, kāds Grētu izmanto, kopējot Gēbelsa metodes.

Līdzīgi “Twitterī” izsakās cits komentētājs – Benijs Džonsons. Tikai viņš Grētā saredz citu galējību – pārliecinātu komunisti. “Pavairojiet šo ziņu, ja piekrītat, ka bērnus nedrīkst izmantot politiskiem mērķiem,” raksta Džonsons.

Daļēji jau Tūnberga gan to pateica pati. “Pēc būtības, man nevajadzēja būt šeit. Man vajadzētu būt skolā, otrpus okeānam. Taču jūs visi pie mums jauniešiem vēršaties ar cerībām. Kā jūs uzdrīkstaties,” asamblejā pauda Tūnberga.

To, ka Zviedrijā dzīvo skolas vecuma meitene, kurai klimata pārmaiņas vismaz šobrīd ir lielākais dzīves izaicinājums, pasaule uzzināja pērnā gada vasarā, kad Grēta Tūnberga piektdienās piketēja pie Rikstāga, pieprasot ievērot ievērot iepriekš uzņemtās saistības klimata pārmaiņu ierobežošanai.

Viņa atzinusi, ka tematam seko līdzi kopš astoņu gadu vecuma, cer nodzīvot līdz simts. Taču problēma, ka planēta līdz tam laikam var neatgriezeniski mainīties uz slikto pusi. Tā būs dzīvošanai nepiemērota vieta.

Jā, viņa pati atzīst – konstatētā Aspergera sindroma ietekmē lietas uztver saasināti. Taču, tā kā nostāja ir tieša un argumenti balstīti faktos, tas īsā laikā ļāva radīt kaut ko līdzīgu sniega bumbas efektam.

“Jaunieši kā es pamet mācības, lai izietu ielās un protestētu. Mēs ticam, ka spēsim kaut ko darīt un ietekmēt. Tu spēj kaut ko ietekmēt,” saka Tūnberga.

PR speciālists, “Vīlands associates” īpašnieks Ralfs Vīlands “LNT Ziņu TOP10” pauda: “Šeit cilvēkam tomēr ir sociāla misija un fakts, ka šāda persona radusies, nav nekāds brīnums. Ja mēs 20 gadus stāstam par apokaliptisku scenāriju, un tam parādās arvien jauni pierādījumi, tad dabiski, ka tā jaunā paaudze to dzird. Tas bija tikai laika jautājums, kad parādās kāds, kas māk savā padsmitnieka vecumā ļoti artikulēti pastāstīt savu domu.”

Savukārt reklāmas speciāliste Liene Bērziņa komentē: “Man liekas, ka Grēta vienkārši ir perfekts antonīms, pretstats Trampam. Viņa iemieso visu, kas viņš nav. Jauna, sieviete, kas lieto faktus un zinātni, un dara. Viss, kas nav Tramps. Plus – tas sakāpinātais fons, kas palīdz tēmai un pašai kļūt redzamai.”

ASV prezidenta viedoklis tradicionāli atrodams “Tviterī”. Sarkastisks – “Viņa šķiet ir laimīga, jauna meitene, kas tiecas uz skaistu un laimīgu nākotni. Prieks redzēt!”

Ar vairāku nedēļu novēlošanos par Grētu izteicies ar Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Nule notikušajā enerģētikas sammitā Maskavā viņš minēja: “Neviens Grētai nav paskaidrojis, ka mūsdienu pasaule ir sarežģīta un dažāda, ātri attīstās, un cilvēki Āfrikā vai daudzās Āzijas valstīs vēlas dzīvot tādā pašā labklājības līmenī kā Zviedrijā.”

“Uz to var paskatīties, savā ziņā, arī kā uz paaudžu konfliktu. Ja šajā laikmetā tādu raksturīgu paaudžu konfliktu nebija, rokenrola laikmetā bija, seksuālā brīvība utt., tad šeit mums ir klasisks paaudžu konflikts,” saka Vīlands.

Savukārt Bērziņa bilst: “Šīs tēmas vienmēr rada riktīgu berzi un neērtību. Pietiek mājas ballītē pateikt, ka neēd gaļu vai nelieto alkoholu, cilvēki automātiski sacepas, pievērš uzmanību tev, jo ir sajūta, ka tu aizskar viņa dzīvesveidu. Te tas notiek daudz plašākā mērogā.”

Tikmēr kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Karīna Strode komentē: “Man liekas, ka mēs esam situācijā, ka mēs sastopamies ar tādu kognitīvās disonanses piemēru milzīgos apmēros.”

Psiholoģijā jēdziens “kognitīvā disonanse” apzīmē kaut ko līdzīgu garīgam diskomfortam. Grētas gadījums parāda, ka lielu daļu sabiedrības tas ir sadalījis pretējās grupās. Vieni, kas saka – “nu beidzot!”, un otri – “beidziet, taču!”

“Daļa atviegloti nopūšas, jo uzradies rupors. Tiešā aktīvā asā veidā. Daļa, kas grib turpināt dzīvot sadaļā, gan jau viss kaut kā nokārtosies, sakot viņai nav taisnība, viņa ir pasūtīta…Atrodam jebkādu attaisnojumu, viņas sacīto mīkstinot,” skaidro Strode.

Grētas Tūnbergas kustībai “Fridays for future” ir sekotāji arī Latvijā. Septembra beigās, kad ASV notika Klimata konference, simtiem jauniešu izgāja ielās.

“Cik gan tas ir savādi, ka mums ”zelta laikmeta” bērniem ir jāstāv šeit un jāiestājas par savu nākotni, par savu izdzīvošanu. Mums taču teica, ka esam tie laimīgie,” saka skolniece, vides aktīviste Agate Albeikeite.

Salīdzinoši ar pārējo pasauli, protesti, vēstījums un aicinājumi Latvijā tiešām var tikt uztverti ar neizpratni. Joprojām ir četri gadalaiki, tīrs dzeramais ūdens, pusi teritorijas aizņem meži. Taču putekļu līmenis galvaspilsētā regulāri pārsniedz normu, bet Dabas aizsardzības pārvaldes šogad publiskotais ziņojums atklāj, ka bioloģiskā daudzveidība sarūk.

“Satraucoši ir tas, ka izzūd tas, ko mēs vēl neesam izpētījuši. Iespējams, šī puķīte satur vielas, kuras ļautu ārstēt, piemēram, alchmeimera slimību,” saka LNT žurnāliste, vides aktīviste Kristīne Garklāva.

Un Latvija ir tikai daļa no visas lielās pasaules, kur nereti aina ir pavisam citāda. Šogad veiktā pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aptuveni dalās divās līdzīgās grupās. Kur sliesies svaru kausi nākotnē tieši var ietekmēt Grētas un viņu sekotāju publiskās aktivitātes.

“Mēs ar savu kustību ”Fridays for future” uzskatām, ka par vides un klimata izmaiņām vajadzētu runāt skolās – sociālo zinību stundās,” norāda “Fridays For Future Latvia” pārstāvis Jēkabs Rasnačs.

Atklāts paliek jautājums, vai Grētas Tūnbergas fenomens spēs iekustināt kritisko masu. Panākt to, ka viņa kā sava laika influenceris, viedokļu līderis panāk reālu paradumu maiņu. Parasta iedzīvotāja līmenī ar attiekšanos no celofāna maisiņiem, savukārt politiskā līmenī tos vēl vairāk ierobežot, un tā soli pa solim uz priekšu. Vārdos Latvija 2050. gadā vēlētos būt klimatneitrāla valsts jeb tāda, kuras saimnieciskā darbība neatstātu negatīvu ietekmi uz klimatu. Tikmēr globāli, liela nozīme būs tam vai šībrīža pacēlums nenoplaks. Gan Grētā pašā, gan tajos, ko spējusi iedvesmot.